ā, un vēl, beidzot līdz galam sapratu (kaut gan štirlica gadījumā tas notika pastarpināti, jo serijālā nenotiek tik uzkrītoši kā citos piemēros) klaviermūzikas īpašo lomu militārā fašisma erotizēšanā (uz kontrasta principa) atšķirībā no oficiālās vāgnera klišejas, kas tāda varētu būt, bet neko no efekta nemazinātu arī neesot.