Pegijas · Lī · interjers

nevis lai plātītos, bet tikai faktoloģiskam materiālam: manā skaistajā (varbūt pat skaistākajā) dzīves posmā aizokeānijā man bija mirkļa-impulsa romāns ar kādu brīnumainu tumšādainu jaunēkli - rakstnieku un antikvāru no Bruklinas. Vopšem ir tā, ka tas nav nekas salīdzināms vai samērojams ar baltās rases pārstāvjiem (un ne labāks/sliktās - vienkārši citādāks). Tur viss taktilais - ādas tekstūra, muskuļu izvietojums, skriemeļu un kaulu proporcijas - viss ir radikāli savādāks un tāpēc pārsteidzošs.