Četras nē trīs naktis pīpējot skatījos uz ziemeļaustrumu pamali, kur dega jelgava... Lielu daļu vakarnakts it kā trijatā pavadījām jaunajā krogā... ko es tagad daru (jeb kā man iet, jūs vaicātu. ja vaicātu)?... par to nemotivēto agresivitāti runājot, tad kad es saku, ka man nagi niez sadot kādam pa purnu, patiesībā skaidrs, ka dzīvnieciski gribas ko citu... smieklīgi zīmīgi interesanti - nezinu, izvēlieties paši... kur palika tas gaišais puisītis no fotogrāfijām, kuram vienmēr viss izdevās, tagad raudulīgi varētu jautāt, ja nebūtu pofig... izbraucot aiz pēdējām urbānajām gaismām nakts pļavu svaigumā, šķita, ka visu dienu būtu pa maukām dzīvojies... redzu, ka visi, kas atbalsta "lēmumu" vai arī vispār atrodas globālajā letarģiskajā pohujā, pārstāv totalitāro dārza rūķu mīļotāju lõģiku... ir jau kādu laiku tāda mode. pirmo septembri saproties svin... pašu svarīgāko, tāpat kā jūs, es paturu pie sevis... pēc pirts uz slieksnīša pīpēdams, uz acumirkli noķēru savādu kaifu no tā, ka it kā manis nav...
Četras nē trīs naktis pīpējot skatījos uz ziemeļaustrumu pamali, kur dega jelgava...
Četras nē trīs naktis pīpējot skatījos uz ziemeļaustrumu pamali, kur dega jelgava...
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}