vecā pastniece, no suņiem raustīdamās, parasti darīja tā, ka pa mašīnas logu pameta uz priekšu sauju dzīvnieku barības (nez viņai to darbavieta kompensēja?) un tikai tad, vēl meistarīgi noparkojusies tā, ka starp viņas sviedumu un pastkasti ir mašīnas atvērtās durvis, izdarīja piegādi. nu jau vairākas nedēļas pastu ved jauns džeks, kurš drošivien brīnās par vietējās faunas asti luncinošo saskriešanu ap pastkasti kā kādā izmirstošā ciemā, kur tas ir dienas lielākais notikums. mazie kaķi pat salec uz kastes vāka un ķeksē lūciņu, muļķīši, domādami, ka viņiem paredzētais "sūtījums" tur sabiris reizē ar skopo periodiku un reklāmas prospektiem. vecie suņi ir apķērīgāki un šodien vairs tikai labu laiku pēc pastnieka aizbraukšanas ar purniem rutinēti un bez entuziasma noskenēja piebraucamā ceļa galu. |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |