pasaule šķiet kļuvusi labāka tādās dienās kā šī, ne.vakar mazi pienākumi aizveda uz jūrmalu. citā gadījumā vēl kādu laiku nebūtu saņēmies apciemot pie viena usni, kā bija apsolīts. redzēt viņu namiņa priekšā ar lēkājošu boksermeiteni saitītē ir arguments par labu tam, ka ar mums viss būs kārtībā, kad izaugsim. vēlāk pievienojās arī virdžīnija un punkts, un neatkarīgi no tā, ko varbūt domā katrs atsevišķi, pastaiga pa majoru jūrmalu ar šampjiem un balzāms un ķilavmaizītes vēl vēlāk stacijas bufetē man, piemēram, bija svētki.atgriešanās rīgā un iešana uz pečakuču notika bez entuziasma. kolēģu atbalsta dzērienu un daudzo kontaktu solidārajā paviršībā pamazām pazaudēju jebkādu spēju vadīt savas gaitas un turpmākajā, kolektīviem dzertiņiem raksturīgajā brauna kustībā viss aizgāja arvien lielākā nosacītībā, tad arī aizmirstībā, lai šodienas saulītē, par kuru kādā bezgalīgas vasaras rītā būtu paģirains īgnums, nespētu neko sakarīgu par vakardienu paklačoties.