Pegijas · Lī · interjers


10. Marts 2009

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
skaidrs, ka es dramatizēju, vienmēr esmu tā darījis, bet tas palīdz neminstināties, kad jāpieņem lēmumi, pat ja to nozīmību neapzinās vēl ilgi pēc seku
beigām (apstāklis, kas savukārt palīdz nedramatizēt pašu lēmumu pieņemšanu).
* * *
80-tie IV
Laba literatūra ir pārlaicīga, tāpēc manu 80-to kulta grāmata nāca no vecāku bērnības (vai pat agrāk) - kkāda padomju autora "Saules zaķēnu pilsētā". Ar vējaslotu, pagrabu, kurā dzīvo visas pasaules slimības, utml. Bet laikmetīgo slāni pārstāvēja kalendāri ar pasakām (un izcilām aktuālo mākslinieku ilustrācijām). Tajā pašā tikai 80-tajiem piekrītošajā kategorijā bija arī pirmie nacionālie vingrinājumi komiksu žanrā - Agra Liepiņa stāsts par pēterbaznīcas vēsturi, komikss par stilu vēsturi (ar krēslu galvenajā lomā, ar ko gan citu, vai ne!) un kaut kāds kosmisks trilleris ar uzkačātu, bet briļļainu zēnu (polsteri?) botās un uz skrituļdēļa.
* * *
pēc tam, kad būšu tūlīt apēdis savas skopās vakariņas, toč varētu kāds ciemos atnākt un palīdzēt man to lēto šampi pieveikt (bonusā seanss filmas Hunger, hāhā), citādi viens ar visu pudeli es rīt 9os uz arhitektu kongresu nepiecelšos.
Krāsni iekūru.
upd. ko es te izliekos, ja tāpat zinu, ka izņemot mani pašu, rets tā mēdz darīt.
* * *

Iepriekšējā diena · Nākošā diena