Mana šodiena
Nolēmis pārcirst apburto "nepareizas" dienaskārtības loku, gulēt tā arī neaizgāju, kā rezultātā piedzīvoju uzbudinājuma pilnu (šķiet, pirmo kopš ziemas sākuma) saullēktu, īsi pirms tam vēl pagūstot pabeigt "vakarvakaru" ar pēdējo šnabi.
Noliku malā lasāmvielas, izkurināju namiņu un izgāju lietišķā pastaigā līdz centram un atpakaļ. Ap diviem dienā, pēc trešās "vēršacs" pusdienās, plāni izsīka.
Pa logu krītošā saulīte jau silda grīdu, tur arī iekārtojos līdz šimbrīdim ar kafijām un cigaretēm (taupības nolūkā kopš saullēkta tikai 10, jeb visas, kas vēl bija palikušas), un īsās, saraustītās snaudas kā asaras, kas krīt uz nepabeigtas vēstules mīļotajai, izpludināja atsākto lasāmvielu jēgu.
Noliku malā lasāmvielas, izkurināju namiņu un izgāju lietišķā pastaigā līdz centram un atpakaļ. Ap diviem dienā, pēc trešās "vēršacs" pusdienās, plāni izsīka.
Pa logu krītošā saulīte jau silda grīdu, tur arī iekārtojos līdz šimbrīdim ar kafijām un cigaretēm (taupības nolūkā kopš saullēkta tikai 10, jeb visas, kas vēl bija palikušas), un īsās, saraustītās snaudas kā asaras, kas krīt uz nepabeigtas vēstules mīļotajai, izpludināja atsākto lasāmvielu jēgu.