Lielu daļu vakarnakts it kā trijatā pavadījām jaunajā krogā muklājs. Nosaukums par laimi nav tik muļķīgs kā "pie Visvalža", bet kaut kāda nesaderība tajā tik un tā ir. Tur ir daudz normandijas sidra un kalvadosa, bet saimnieka milzīgā omulība (iespējams, ka pretēji mērķētajam) mani darīja aizdomīgu, liekot piespēlēt tādai kā vecu, sirsnīgu paziņu izrādei, kaut labprātāk, es tiešām būtu ar viņu iepazinies.
Vēl tur bija eksaltēta sarkanmate Gerda, kas uzstāja, lai mēs noskatamies Herca Franka "balto zvaniņu". Viņai bija taisnība - mēs novērtējām.
Mans aizdomīgums ir privāta psihopātija acīmredzot, jo, kad promejot izrādījās, ka rēķinu apmaksai muklājā plastikātu nepieņem, tikām aicināti nokārtot parādu skaidrā naudā kādā no nākamajām reizēm.
Vēl tur bija eksaltēta sarkanmate Gerda, kas uzstāja, lai mēs noskatamies Herca Franka "balto zvaniņu". Viņai bija taisnība - mēs novērtējām.
Mans aizdomīgums ir privāta psihopātija acīmredzot, jo, kad promejot izrādījās, ka rēķinu apmaksai muklājā plastikātu nepieņem, tikām aicināti nokārtot parādu skaidrā naudā kādā no nākamajām reizēm.