Bieži ir tā, it kā es vienīgais nezinātu kādu vienkāršu, funkcionālu patiesību, kas citiem varbūt ielikta jau šūpulī, pielēkusi reizē ar bērnības traumu, iemācīta skolā vai ģimenē, izsāpēta pirmajās reizēs, iegūta reizē ar briedumu un tamlīdzīgi. Šī vienkāršā funkcionālā patiesība var būt diegs, uz kā saver krelles, vai divriteņa ķēde, vai piekaramā atslēga, es nezinu, bet bez tās es esmu žēlojams atpalicējs, jauks, bet nederīgs. |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |
On 11. Janvāris 2009, 18:42, commented: man nešķiet, ka spējai pieprasīt rīcību no citiem obligāti ir visiem jāpiemīt. es, piemēram, ciešu no tā, ka man tāda ir. par sevi gan katrs atbild pats izejot no sirdsapziņas un kas tur katram ir. |