Ar augstprātīgu žēlumu mēs uzlūkojam nepazīstamus jaunpienācējus - mūsu žurnālu lasītājus. Vispirms tēlotā izbrīnā par to, kaut kas it kā tik nenozīmīgs var tik atzīts par abonēšanas vērtu (bet biežāk mēmās aizdomās par kādu īpašu, neliterāru interesi), ignorējot pirmos biklos komentārus kā nekompetences rādītāju (jo šo piezīmi mēs jau izsmalcināti atcirtām pie kāda senāka ieraksta, kas attiecas uz pavisam citu mūsu virtuālā tēla brieduma stadiju, utml) vai kārotas (un tāpēc noraidāmas) uzmanības apliecinājumu. Profilakses pēc mēs reizēm veicam atbildes abonēšanu kā savdabīgu situācijas kontroles iespēju. |