Honorāra tradīcijas ir ļoti vecas, tās sniedzas līdz senajai Romai. Romas vergturu sabiedrībā izšķir divus atalgojuma veidus - par netīru darbu maksā algu, par brīvo Romas pilsoņu savstarpējiem pakalpojumiem izmaksā pateicības honorāru. Arī vēlākos laikos arhitektiem šis honorāra nosaukums patīk. Tie mēdz teikt, ka viņi pasūtītājam ar savu darbu izdara tik lielu pakalpojumu, ka atalgojums sedz tikai mazu daļu no viņu darba vērtības, tātad tā nav alga, bet tikai honorārs. [..] šādai pieejai ir liela audzinoša nozīme, tā māca arhitektu godīgi strādāt katru darbu, kā to par kuru nāk labs atalgojums, tā arī to, par kuru atalgojums ir mazs. (c)