domājat, ka man nav viedokļa? lūk, svētdien visu cauru dienu svētku iztukšots mētājos uz dīvāna ģimenes viesistabā, ne pakustēties, ne salāpīties. Un kattreiz, kad māsas mazulis nebija nomierināms ar ucināšanu, viņu atnesa, lai parādītu mani. Tik ilgi, kamēr mani viņam rāda, tik ilgi viņš klusē, kā nes prom, tā brēc atkal. Tāpat viņš (viņa patiesībā) reaģē vēl vienīgi uz antīko viruves griestulampu. |