Turpmāko dažu nogulēto stundu man būs žēl. Brīdis tāds, kad vajadzētu celties un sākt šeptēties, putniem ārā īsts festivāls, migla bēg pa malām un gaišs ir jau no tā laika, kad pirms nepilnām 2 stundām izmaldījāmies atpakaļ ārā uz lielceļa no mordangas mežiem. Es agrāk neesmu stāstījis un viņa, partizāns, arī neplātās, bet šonakt bija otrais ekspromta izskrējiens pa ārēm ar ieganstu "man patīk stūrēt./ Man toties vizināties". Plānotā pelde Gulbī nenotika, kopš pēdējās reizes pirms astoņiem gadiem vairs neesmu varējis atrast tieši to vietiņu, lai gan zīmes joprojām stāv nepārprotamas. Nu i nevajag arī, iegansts tagad taču pavisam cits un razklads arī. Ej gulēt, simamura.