Sekojot te dažiem žurnāliem iedomājos, (zinot, cik ciba dažreiz var kļūt svarīgāka par ārpasauli) ka ja nu kāds ieraksta savu pirmsnāves vēstuli? Kā abonentiem būtu jārīkojas?
Var taču būt tāds gadījums, ka te ir kāds ierasts autors, par kura cibas dzīvi neko nezin ne radi, ne draugi, ne kolēģi. Un viņš vēl ņem un to vēstuli ieliek zem atslēgas: "nu tad tā, saulstariņi, esmu izlēmis. Man ir dažāda garuma klavieru stīgas, kuras piesiešu pie vanšu tilta margām un saviem locekļiem, neaizmirstot ģenitālijas (c), un metīšos lejā." plus vēl tags, atbilstoša mūzika un garastāvoklis.
Un tev nav ne jausmas, vai tas ir vairāk vai mazāk nopietni par agrākajiem ierakstiem, kuru stils ir tāds pats un tieši tāpēc tevi intriģē.
Var taču būt tāds gadījums, ka te ir kāds ierasts autors, par kura cibas dzīvi neko nezin ne radi, ne draugi, ne kolēģi. Un viņš vēl ņem un to vēstuli ieliek zem atslēgas: "nu tad tā, saulstariņi, esmu izlēmis. Man ir dažāda garuma klavieru stīgas, kuras piesiešu pie vanšu tilta margām un saviem locekļiem, neaizmirstot ģenitālijas (c), un metīšos lejā." plus vēl tags, atbilstoša mūzika un garastāvoklis.
Un tev nav ne jausmas, vai tas ir vairāk vai mazāk nopietni par agrākajiem ierakstiem, kuru stils ir tāds pats un tieši tāpēc tevi intriģē.