Arhitektūras vēsturi (vismaz manā laikā vēl) mācīja tā, ka viss bija detalizēti jāpārzīmē no mākslas grāmatām. Un tajās Roma vienmēr bijusi visplašāk pārstāvēta. Pilsētas plānu ar visu slavenāko pieminekļu novietojumu kādā ballītē pārliecinoši varētu uzskicēt pat tagad. Tāpat kā Vespasiāna teātra rekonstrukciju, barokālo Kapitolija kalna un Maxxi muzeja shēmu. (Vēl arī tie lasīšanas paradumi –, ka paņem karti un velk tajā ar pirkstu līdzi tekstam.)
Vēl arī tas, ka reti kur esmu braucis kā tūrists. Gandrīz vienmēr galamērķi noteikušas kaut kādas darīšanas. Romā tādu vēl nav gadījies.