Dorianu Greju tā arī neesmu pats izlasījis. Tikai tik cik videnes angļu lit.mājasdarbā tulkoto nodaļu, bet tā turpina iedarboties joprojām. To, kur pašā sākumā viņi laiskojas pie Bazila (vai lorda, lūk, speciāli gāju meklēt grāmatu, lai pārbaudītu, bet Ezeriņa tulkojumā tā vieta nav tik kruta kā manā atmiņā - smagos ziedos trīcošie zari un vējš un putnu ēnas zīda aizkaros - tur šodien tikai viens diezgan sauss teikums), jo es to pēc tam esmu redzējis daudzreiz un šopēcpusdien arī (man gan nav ne zīda ne kādu citu aizkaru tāpat kā Vītolam ir tāds gabals Ar kristālspodriem stariem par to pašu faktiski, jo es esmu bijis gaujienā viņa darbistabā tādā pavasara vakarā, ka tagad man ir pilns komplekts tādām reizēm - vieta, laiks, neatkārtojama redzes glezna un atbilstoša mūzika. Un garastāvoklis un tags.