silvija - 13. Jūnijs 2009

Pirmais

Es tomēr pacīnīšos ARĪ citu labā
Es lemšu pats, cik lielu vāli ņemt
Lai padomnieki manu pauri [bābas]
Es tomēr pacīnīšos arī CITU labā
Es nelūrēšu tikai savā nabā, - teica kāds labs un mīlošs putns, kurš nevarēja aizlaisties uz siltajām zemēm, precējies viņš bija, raugi, un bērni bija, bet ne tikai tas, nezinu, cik īsti gadus pirms savas putna nāves.


Otrais
Iesaukšana pārtijās

Atnāca pie kāda laba, mīloša, tikai realitātē gauži vāji orientēta mākslinieka - rūdīta bohēmieša vai rūgta iedzērāja - pazīstams puisis viens, nu, puisis viens vienkāršs, pirms vēlēšanām, neskaidrā dienā, nolika kaut ko baltu uz galda, negribi pierakstīties, sak, pie tiem, kas Latviju mīl? Latviju mākslinieks mīlēja, parakstījās un pierakstījās. Un iekļuva listē.
Sameta ķērāji āķus, izlika murdus un desu uz deķa un citu zaci un bairi patīkamai nakts zvejai savā vīru kompānijā, kur mierīgi parunāt.
Tikai zivis ap urnām arī kļuvušas gudrākas. Neķeras, plikatas.


Pēdējais

Latvijai atkal draud emigrācijas vilnis, - draudēja premjers, pēc dienas darba mazgādams rokas, ziņas un sirdsapziņu.

un courtesy maita:

I think what you'll find,
I think what you'll find is,
Whatever it is we do substantively,
There will be near-perfect clarity
As to what it is.
And it will be known,
And it will be known to the Congress,
And it will be known to you,
Probably before we decide it,
But it will be known.

— Donald Rumsfeld, Department of Defense briefing (2003)

Wow.

Čelovek s isporčennoju karmoi
Šol po ļesu žyrnoju sviņjoi
Byl on zverem, v obščem-to šikarnym
Na poltonny vesom, s golovoi
Uši, slovno ļistja baobaba
Hvost i nogi, kak tugoi bambuk
V skladkak žira, slovno stepj v uhabah
Vid v anfas - počti čto rovnij krug
Ryļi zemļu ostryje kapyta
I smetaja zarosļi pļečom
Čelovek-sviņya smejalsa syto
No ņe do konca poka ješčo
Strannoju ulybkoi skorčiv rylo
Pogloščal on pišču ņe žuja
I smešno i grustno eto bylo
Čelovek-životnoje-sviņya.

tautietis ar sabojātu karmu
mežu staigā, trekni cūkodams
lops šis, kam nu tādi patīk, šķiet pat šarmants
puse tonnas svarā, galva - nams,

ausis - tīri lienētas no baobaba
kājas, aste - ai, lai būtu bambuss spriegs
speķis audzēts tā, ka jākliedz Mamma daba!
ģīmis pretskatā - nu, nevainojams divlatnieks

zemē brūces izdzen šķeltie suķa nagi
un, ar rumpi krūmus nostumdams,
cilvēks-cūka smīn un atspiežas pret krāģi
vēl jau tāda īsta sāta nejuzdams

smaidā šķībā saverkšījis sejas aukstogaļu
lakstus nesaēzdams, tīra sili tas
ej tu zini, smieties te vai asarām ļaut vaļu
cilvēks-dzīvnieks-cūķis: krāsmatas





nav mans. tikai tā atdzeja, ņemiet par labu.
an aside: šausmas, sākumā biju uzrakstījusi kok tugoi bambuk. bet tas ir datora Freudian slip, ne mans. :)

bijāt dzirdējuši par šo
http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/nejedziba/kapec-par-lpp-lc-reklamu-man-japiemaksa

Stendzenieka atradumu? jaunas augstienes aģitācijas velnišķīgumā. ja nu ir kāds veids, kā ar aģitāciju īpaši paņirgāties par vēlētāju, tad, liekot viņam par to vēl piemaksāt, it kā viņš jau to neapmaksātu tāpat - no nodokļu naudas, ko A. pārsūknējis partijas kasē.


tas taču ir jāiecer, jānoorganizē, lai pasts nogādātu vēstules ļaudīm, un droši vien pēc parakstiem vēl jāpārbauda, vai pastnieki tās nav 'nogādājuši' miskastē. vai arī es kļūdos? un pēdējais mūsu ļaudīm vairs vienkārši neienāk prātā? un puisis pat vairs nav bijis ministrs, taču iekustinātā sistēma ir izdarīgi strādājusi arī pēc viņa.