silvija - īsstāsti

Pirmais

Es tomēr pacīnīšos ARĪ citu labā
Es lemšu pats, cik lielu vāli ņemt
Lai padomnieki manu pauri [bābas]
Es tomēr pacīnīšos arī CITU labā
Es nelūrēšu tikai savā nabā, - teica kāds labs un mīlošs putns, kurš nevarēja aizlaisties uz siltajām zemēm, precējies viņš bija, raugi, un bērni bija, bet ne tikai tas, nezinu, cik īsti gadus pirms savas putna nāves.


Otrais
Iesaukšana pārtijās

Atnāca pie kāda laba, mīloša, tikai realitātē gauži vāji orientēta mākslinieka - rūdīta bohēmieša vai rūgta iedzērāja - pazīstams puisis viens, nu, puisis viens vienkāršs, pirms vēlēšanām, neskaidrā dienā, nolika kaut ko baltu uz galda, negribi pierakstīties, sak, pie tiem, kas Latviju mīl? Latviju mākslinieks mīlēja, parakstījās un pierakstījās. Un iekļuva listē.
Sameta ķērāji āķus, izlika murdus un desu uz deķa un citu zaci un bairi patīkamai nakts zvejai savā vīru kompānijā, kur mierīgi parunāt.
Tikai zivis ap urnām arī kļuvušas gudrākas. Neķeras, plikatas.


Pēdējais

Latvijai atkal draud emigrācijas vilnis, - draudēja premjers, pēc dienas darba mazgādams rokas, ziņas un sirdsapziņu.

un courtesy maita:

I think what you'll find,
I think what you'll find is,
Whatever it is we do substantively,
There will be near-perfect clarity
As to what it is.
And it will be known,
And it will be known to the Congress,
And it will be known to you,
Probably before we decide it,
But it will be known.

— Donald Rumsfeld, Department of Defense briefing (2003)

Wow.