silvija - labs naids attīra

Čelovek s isporčennoju karmoi
Šol po ļesu žyrnoju sviņjoi
Byl on zverem, v obščem-to šikarnym
Na poltonny vesom, s golovoi
Uši, slovno ļistja baobaba
Hvost i nogi, kak tugoi bambuk
V skladkak žira, slovno stepj v uhabah
Vid v anfas - počti čto rovnij krug
Ryļi zemļu ostryje kapyta
I smetaja zarosļi pļečom
Čelovek-sviņya smejalsa syto
No ņe do konca poka ješčo
Strannoju ulybkoi skorčiv rylo
Pogloščal on pišču ņe žuja
I smešno i grustno eto bylo
Čelovek-životnoje-sviņya.

tautietis ar sabojātu karmu
mežu staigā, trekni cūkodams
lops šis, kam nu tādi patīk, šķiet pat šarmants
puse tonnas svarā, galva - nams,

ausis - tīri lienētas no baobaba
kājas, aste - ai, lai būtu bambuss spriegs
speķis audzēts tā, ka jākliedz Mamma daba!
ģīmis pretskatā - nu, nevainojams divlatnieks

zemē brūces izdzen šķeltie suķa nagi
un, ar rumpi krūmus nostumdams,
cilvēks-cūka smīn un atspiežas pret krāģi
vēl jau tāda īsta sāta nejuzdams

smaidā šķībā saverkšījis sejas aukstogaļu
lakstus nesaēzdams, tīra sili tas
ej tu zini, smieties te vai asarām ļaut vaļu
cilvēks-dzīvnieks-cūķis: krāsmatas





nav mans. tikai tā atdzeja, ņemiet par labu.
an aside: šausmas, sākumā biju uzrakstījusi kok tugoi bambuk. bet tas ir datora Freudian slip, ne mans. :)