silvija - 3. Septembris 2007

nomierinies; pasēdi, nepatērē neko, nerij, pasnaud, vai arī, parijis, paguli skaisti kā lauva līdz nākamai stirnai, būsi zvēriņu karalis

šim arī vairs ne
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/kriminalzinas/article.php?id=337142

tur ir kaut kādas ikgada rituālās upurēšanas. varētu būt rēgains kultūrtūrisma maršruts, Nebrauc uz Krētu, atklāj mūs: Latgale - mana rēta.

ko vēl te lai domā, ja ne vilkt mugurā brūno un tupēt kaktā?

man likās, smiekli ir visatļauti, par sevi un idiotiem, un nāvi var smieties, un pēc tā ir nopietna vajadzība, un, lūk, arī robeža, kur vairs ne. citādi likās, ka viss ir relatīvs. un vairs nevar atšķirt labu no ļauna. var. bērni, bezpalīdzība ir atskaites punkts. cik smieklu gaismasgadu mums vajadzēs, lai izārstētos no sevis?

un vēl - kā atbrīvoties no idiotiskās sajūtas, ka Jēkabpilis ir tikai pie mums un vēl varbūt Svazilendā? Krievijā noteikti arī ir. var būt mierīgs. daudz mierīgāks nekā tad, ja vājprāts būtu lokalizēts šauri pie mums. haha. nē, normāla planetāra izplatība. ja mēs arī esam mazi, tad Russia - oi, veih.

kad pēdējā lielākajā īru ekonomiskās emigrācijas vilnī uz Angliju, taking the boat, 1950tajos gados pirmoreiz milzīgs aizbraucēju procents bija meitenes, kas negribēja izturēt spīdzināšanu katoļu pāraudzināšanas namos (skat. filmu Magdalēnas māsas) un arī iznīcnāt bērnus, viņas Anglijā, Londonā, vārdu sakot, sagaidīja medmāsas īrietes (angļi īpaši labprāt ņēma žēlsirdīgās īrietes darbam slimnīcās), deva viņām patvērumu, bija tāda īpaša slimnīciņa, un dažreiz pat uzreiz dzemdību namā atdeva bērnus adopcijai. vai viņas paturēja tos pašas, taču slēpa no ģimenēm īrijā, kurām sūtīja naudu.

bet es baidos no mūsu brutalizētā sociālā darba versijas. no kristīgajām misijām, kas it kā ņem apmulsušus pamestus skuķus savā paspārnē: Želves filmā par blondīnēm kaut kāda plānprāte vienā tādā bļāva pie pusdienu galda, ka "tos večus visus vajadzētu kastrēt". rūgta parodija.

bet vispār - nešūpo laivu. dzīvo. nelāpi savu dīkdienas vainas apziņu ar ielāpiem citiem no liesas.