[#]
« previous entry | next entry »
Sep. 3., 2007 | 06:18 pm
man likās, smiekli ir visatļauti, par sevi un idiotiem, un nāvi var smieties, un pēc tā ir nopietna vajadzība, un, lūk, arī robeža, kur vairs ne. citādi likās, ka viss ir relatīvs. un vairs nevar atšķirt labu no ļauna. var. bērni, bezpalīdzība ir atskaites punkts. cik smieklu gaismasgadu mums vajadzēs, lai izārstētos no sevis?