[#]

« previous entry | next entry »
Sep. 3., 2007 | 06:28 pm

kad pēdējā lielākajā īru ekonomiskās emigrācijas vilnī uz Angliju, taking the boat, 1950tajos gados pirmoreiz milzīgs aizbraucēju procents bija meitenes, kas negribēja izturēt spīdzināšanu katoļu pāraudzināšanas namos (skat. filmu Magdalēnas māsas) un arī iznīcnāt bērnus, viņas Anglijā, Londonā, vārdu sakot, sagaidīja medmāsas īrietes (angļi īpaši labprāt ņēma žēlsirdīgās īrietes darbam slimnīcās), deva viņām patvērumu, bija tāda īpaša slimnīciņa, un dažreiz pat uzreiz dzemdību namā atdeva bērnus adopcijai. vai viņas paturēja tos pašas, taču slēpa no ģimenēm īrijā, kurām sūtīja naudu.

bet es baidos no mūsu brutalizētā sociālā darba versijas. no kristīgajām misijām, kas it kā ņem apmulsušus pamestus skuķus savā paspārnē: Želves filmā par blondīnēm kaut kāda plānprāte vienā tādā bļāva pie pusdienu galda, ka "tos večus visus vajadzētu kastrēt". rūgta parodija.

Link | ir doma | Add to Memories


Comments {0}