silvija - kur ziemo ēras?

Strenču klīnikā, protams, bija jāatrodas, varbūt ne tik letāli, bet ortodoksālā dziesminieka Kaspara Dimitera sievai, nevis mammai.
jo tā ir 'nesen lieliski izremontēta, personāls tur ir lielisks, atmosfēra - kolosāla' un 'vienkāršie cilvēciņi no slimnīcas' palātā arī pie viņas katru dienu taču pieietu un sacītu: tu uzcelsies, tu uzcelsies. līdz viņa būtu uzcēlusies. lai dotos kādā no viņu dzīvēm, kuru šiem tumši karnevāliskās mēma, atdzisuša balagāna/cirka un akordeona, nē, tomēr plašā, dūšīgā, 'ļihā' bajāna, kultūras bērniem, cik es saprotu, ir katram pa deviņām.

They fuck you up, your Mom and Dad
They may not mean to, but they do.
They fill you with the faults they had
And add some extra, just for you.


[But they were fucked up in their turn
By fools in old-style hats and coats,
Who half the time were soppy-stern
And half at one another's throats.]
bet pārāk viegli - ka, mol, vecāki vai aktieri pie visa...
How to un-fuck yourself - that is the question.
Kas prāta cienīgāk (ja tev IR prāts)
Vai ciest tās bultas.....?
Taču tas, ka viņš te ir Zero autoritāte - gan kā kultūras figūra, gan kā 'normālības' aizbildnis, gan 'sociālais kritiķis' ir mūsu kā kopuma kādas nekādas, bet garīgas veselības pazīme; neizveidojies kaut kāds cilvēks, pat amerikāņu labējie kristiešu opji-prezidenta kandidāti vismaz vārdos piesauc līdzcietību un izskatās, it kā būtu reāli kaut ko dzirdējuši par tādu.
bet
they DO fuck you up...
nabaga nevīžīgais bards ar tukšo skatienu. kurš neciena nevienu, tātad arī tos, ko grib redzēt kā savu publiku; viņš vēl vispār grib kaut ko redzēt kā savu publiku? laikam jau, nākdams priekšā [kad nav ar koka krustu] ar etiķeti bards, that sort of thing.