|
[27. Jan 2012|21:52] |
[ | kasete magnetafonā |
| | dylan moran | ] | dzīvot 3-istabu dzīvokļa viesistabā ir ļoti interesanti. jo īpaši, ja kādam ir ciemiņi, kas virtuvē gatavo ēdienu un klausās mūziku, kas man liekas so lame. un ko es šādos brīžos gribu darīt? atvērt youporn, atrast visskaļāko orģiju, ieslēgt skaņu uz pilnu klapi, uzvilkt kedas, aiziet uz veikalu pēc piena un don't give a damn! bet ne aiz aizkaitinājuma, aiz jautrības.
|
|
|
|
[21. Jan 2012|21:11] |
jau kādu stundu domājam ar dzīvokļa biedreni kā paziņot prom aizmukušajai būtnei, ka viņai pienākusi vēstule,bet vēl jo būtiskāk, ka viņai kaut kāda summa jāieskaita Rainei par gāzi.
|
|
|
|
[8. Okt 2011|13:18] |
[ | kasete magnetafonā |
| | Balmorhea - constellations | ] | Dažkārt tomēr ir dīvaina sajūta dzīvojot pie dzimtsarakstu nodaļas. 1 dienā, bet jau otrā laulība, otrais pāris, otrā baltā kleita.
|
|
|
skatos seriālu Portlandia II |
[14. Sep 2011|00:08] |
[ | kasete magnetafonā |
| | rhcp -under the bridge | ] | aizvakar ap šo pašu laiku kopā ar paša likteņa piespēlēto vācieti (1m+97 cm garš, zilas acis, blondi mati, un jā- vācietis, jo negribas lietot to vārdu, kurš sākas ar burtu "ā") gājām pāri Akmens tiltam dzerot no Bolderājas pāri palikušo alu un kaut ko bļaustoties un jā, sauksim to par mīlestība no pirmā pārmītā vārda un par īstu Pelnrušķītes stāstu 5 dienu garumā, bet šodien nu Pandoras lāde ir vaļā un jālaižas vien atpakaļ uz zemes- dzīvoklim tas ūdens parāds, no kura vēl neko nesaprotu, veļašmašīna neiet, priekšnieks grib rīt tikties un es jau jūtu, ka atkal izskanēs vārds jampadracis un mani mierina vien apziņa, ka šoreiz gan pamats izmantot šo spēcīgo "j" vārdu. Bet visbriesmīgākais jau ir tā neziņa par dzīvokli jo būsim atklāti- paliek vēss un under the bridge ir tikai brīnišķīga rhcp dziesma nevis deklarējama adrese.
|
|
|
|
[31. Aug 2011|21:07] |
[ | kasete magnetafonā |
| | radiohead | ] | To, ka kāds izvācas un kāds ievācas var ar prātu saprast tikai tad, kad pārrodoties mājās nevar tikt cauri viesitabai, jo tur ir maisu maisi un simtiem kastes. Un tā beidzas čik faiti un sākas jaunas draudzības. Bet visam tam pa vidu ir dzīvokļa ūdens parāds. Vai nu skaitītājs ir beigts, vai arī mūsu vannasistabā dzīvo begemotu ģimene, kas tecina silto ūdeni, jo kā citādi dzīvoklim var sanākt 8 kubi karstā ūdens- tā ir mistērija. Dzīvokļa biedrenes - promgājējas daiļais un gudrais vīrietis teica, ka vienā kubā ir 1000 litri un sarunas turpinājumā sekoja vēl virkne aprēķinu, no kā atceros vien to, ka pēc šiem absurdajiem rēķiniem sanāk, ka diennaktī 1 cilvēks iztērē ap 220 litriem karstā ūdens.............
|
|
|
|
[20. Aug 2011|12:29] |
[ | kasete magnetafonā |
| | david bazan- woolves at the door | ] | Čoms vakar atbrauca uz galvaspilsētu no savas zilo ezeru zemes un brīdī, kad vakaru jau biju norakstījusi, viņš teica, lai taisos, jo jāiet uz Gauju. Nu re, sapucējusies kā ziemassvētku eglīte un viņš tāds zolīds sēdējām tramvajā, kad pie mums pienāca vīrietis ap 50, sakot, ka viņam pudele ballanties un vai mums nejauši neesot sula līdzi. Nu viss normāli, līdz brīdim, kad vairs nebija normāli un ludšijs drugs parāva aiz rokas un mēs izkāpām no tramvaja ātrak nekā to būtu darījuši ikdienišķākos apstākļos. Bet vakara favorīta godā iecēlām tipisko maskačkas pamatiedzīvotāju, kurš sadzēries nāca mums klāt tramvaja pieturā ar kaut kur norautu apstādījuma ziedu, sakot добрый вечер девочки. Pamanījis, ka uzruna bijusi nepareiza, urlēns atvainojās un pajautāja kāpēc ludšijam drugam gari mati, vai viņš metālu klausās. Nekas jau sevišķš, bet vaidieniņ, Gaujā izdzertais aveņu vīns man visu to kultūr-apmaiņas programmu izvērsa jautrāk nekā tas būtu licies skaidrā prātā. Lai vai kā, pēdējais tramvajs Okartes skrējiena dēļ nebrauca ilgu laiku, gājām ar kājām, sāka līt un pirms vieniem rītā jau vārīju viņa virtuvē soļanku, dzēru alu un brokastis iztēlojos kā kruasānu, svaigi spiestu apelsīnu sulu, kafiju, bet realitātē bija tēja un cepumi.
|
|
|
|
[13. Aug 2011|01:53] |
nakts, jā, bet pagalmā vīrieši kliedz cits caur citu я великий граф Дракула !
|
|
|
|
[31. Jul 2011|19:23] |
[ | kasete magnetafonā |
| | local natives- who knows who cares | ] | skats tāds - pie mājas ieejas balts Audi 80, 4 džeki +/- sporta ietērpā, visi 4 atstutējušies pret mašīnas sāniem un fočē 5 čali-kurš puspliks stutējas uz kapota. Nu labi, fočē tikai viens čalis to puspliko, bet šā vai tā, tas notiek deju mūzikas pavadībā, kas plūst no mašīnas radio, vai tamlīdzīgas iekārtas. Pievienojusies arī lēdija īsā, melnā kleitā. A man ta nekārtīgo matu diena un bail iet šiem garām uz maximu pēc piena.
|
|
|
|
[23. Jul 2011|18:50] |
[ | kasete magnetafonā |
| | Ленинград- Bljadi | ] | 3dien vakarā ne ta saukta, ne aicināta uznāca tā apokalipse ( un tālāk ) |
|
|
|
[15. Jul 2011|00:46] |
dies tēs' debesīs! trīsistabu dzīvoklis Maskavas ielā, otrais stāvs, dāmas ir prom un esmu viena mājās. Sēdēju savā istabā, spaidīju datorā sociālos saziņas portālus un blīkš-blākš- troksnis no blakus istabas, it kā kaut kas klauvētu pie balkona, it kā kaut kas gāztos no plauktiem. Miniatūrinfarkts- noteikti!!! Aizslēdzu istabas durvis, sēžu sarāvusies stūrītī, skaitu pāterus un čortojos, ka nepaliku ar to austrāliešu puiku dzert hostelī, jo es ar savu vecmeitas domāšanu- lai nu sola man zvaigznes no debesīm nocelt, man savi tikumi un pašai sava gulta- un kur ar to es tiku? miniatūrinfarkts, sirms mats un ja reiz nopietni- sasodīti neomulīgi!
|
|
|
|
[14. Jul 2011|04:19] |
Maskavas iela miegam netic- blīkš- blāc, čaļi laukā spēlē basketbolu.
|
|
|
|
[3. Jul 2011|05:55] |
... un bail iet gulēt, jo šķiet sapņošu, ka eju pa garu, tukšu ielu, bet pretī nāks Jānis Sproģis un saldi sērīgā tonī vilks es zinu, ka kādreiz man dārziņš būs
|
|
|
|
[17. Jun 2011|23:21] |
tikko atbrauca dzīvokļa biedrenes vīrietis, savāca 4 kastes+ maisiņu ar alus pudelēm, vedīs nodot. Un tagad gan viesistabā, gan sirdī mazs tukšumiņš.
|
|
|
|
[12. Jun 2011|04:45] |
kā reiz šodien izejot no Letonikas piespiedu kārtā piedalījos slapjo t-kreklu konkursā (beidzot lietus jeb be careful what you wish for kā tajā pussycat dolls dziesmā), pārrados mājās un saņēmu uzaicinājumu ciemos. Tā nu kopā ar ludšiju drugu sēdējām uz balkona,dziedājām skaista ir jaunība, dzērām nejēgā daudz alu no skārdenēm, klausījāmies mūziku no platēm un lamājām visas vecmeitas, kurām ir vairāk kā viens kaķis dzīvoklī. Bet kad reiz sākās runas par pidžamu ballītes kur-kā gulēs, rāvu kedas kājās un muku mājās, nedod dies' atkal kādam labam cilvēkam kaut ko mājsaimniecībā novemt. Un, ja reiz par vemšanu, šodien tramvajā brauca 3 urlēni un viens modernās mākslas paraugu atstāja pa visu logu un tad tāds apmierināts sēdēja un ķiķināja, līdz uzradās kontrole, kas viņu un viņa bezbiļētnieku draugus izmeta laukā.
|
|
|
|
[2. Jun 2011|17:58] |
[ | kasete magnetafonā |
| | tom vek- one horse race | ] | tramvajā bija vīrietis, vecumā ap 27, apģērbs puķaini šorti, wife beater krekls, kepons. Uz vienas no rokām milzīgs Hitlera tetovējums ar uzrakstu mein Führer. Piebildīšu vēl, ka viņš no sava telefona atskaņoja rammstein muzončiku un enerģiski kratīja līdzi pačku.
|
|
|
|
[9. Maijs 2011|20:24] |
[ | kasete magnetafonā |
| | duck sause- barbara streisand | ] | līdz nedzīvoju Ķengaragā, tā īsti nesapratu, ko nozīmē 9.maijs! Daļēji jau tikai modes skate, daļēji provokācija! Lai vai kā smieklīgas tās leopardādās tērptās 60 gadīgās dāmas un mazi bērni ar Jura (Georga) lenti pie krūts- "īstie kara varoņi". Te- raksts par oranžo lenti.
|
|
|
|
[5. Maijs 2011|02:52] |
[ | kasete magnetafonā |
| | hospitāļu iela- laukā | ] | pēc vidusmēra nozīmes likteņa trieciena pabiju ērmīgā vietā (bārs, laikam) Balvu ielas rajonā- kompānija izteikti krievvalodīga, vīrieši hoķi skatījās, zvērādās un dermantīnā sapucējušās sievietes likās garlaikotas. Bārmene runāja krieviski, bet manu 100 g lētākā šņabja, lūdzu saprata. Glāzīti izņēma no ledusskapja un nekas, ka glāzes dibenā 3 vientuļi kafijas biezumi peldēja. Uz jautājumu- jums citroniņš vai apelsīniņš neatrastos, bārmene noraidoši pagrozīja galvu. Nevar viss dzīvē būt perfekts, vai ne? Turpat laukā bija bērnu laukumiņš, kur pašūpoties, papļāpāt ar psihologu un rīt gaužas asariņas. 4dienas pavisam oficiāli vairs nav manas mīļākās dienas.
|
|
|
|
[28. Apr 2011|18:30] |
[ | kasete magnetafonā |
| | Yuck- get away | ] | divi puikas tramvajā, tādi labi noauguši, ar mugursomām, stabili kāda 11. vai 12. klase. Viens kaut ko ierēc, otrs atbild skaidrā angļu valodā- if you don't like my shit, you can suck my dick. Centralizēto eksāmenu noteikti noliks uz B līmeni vismaz, atvičaju!
|
|
|
|
[23. Apr 2011|12:19] |
[ | kasete magnetafonā |
| | lykke li- complaint department | ] | Šorīt pamodos ne no modinātāja, vai ·čoma zvana, bet gan no dzīvokļa biedrenes drauga glupībām, kas skanēja pa visu dzīvokli. Kaut kas par māti, kas sajaukusi dēlu ar tēvu un tālāk lieciet lietā savu samaitāto iztēli... Vienkārši pret troksni es neiebilstu, kā nekā i'm born and bred in kojas.
|
|
|
|
[15. Apr 2011|14:24] |
Vakar ļoti nejauki izrīkojos ar ludšiju drugu un Karma man šorīt atspēlējās- pamodos ar uzpampušu vaigu- atkal tas nelietis gudrības zobs. Tā nu bailēs, ka man nopūs nost puses sejas, pārskrēju pāri ceļam, kur Maximas ēkā ir zobārstu kantoris+frizieru salons, ziedi un nekustamā īpašuma birojs. No zobārstiem vispār baidos, un šoreiz vēl klāt nāca bailes, ka mani neviens nesapratīs, jo es dzīvoju Ķengaragā un neteikšu, ka latviešu valodu dzirdu bieži. Māsiņa un zobārste ar akcentu runāja, nekas, ka teicu kaut ko par gudrības zobu un viņa skatījās kaut ko- visu pēc kārtas. Beigu beigās kaut ko viņa tur darīja, salika man pilnu muti ar zālītēm piesūcinātiem tamponiem un miers. Tad nu pie kasieres maksāt- viņa latviski nerunāja. Un atnākot mājās, secināju, ka esmu par 3 latiem apšmaukta. Detaļās neieslīgšu, pati stulba un vainīga, ka nesekoju līdzi un galu galā- norakstu visu uz Karmu!
|
|
|