|
23. Jul 2011|18:50 |
3dien vakarā ne ta saukta, ne aicināta uznāca tā apokalipse
ar negaisu un lietus gāzēm tik spēcīgām, ka redzamība nepārsniedza pusmetru uz priekšu. Lai vai kā, satikāmies Alā ar
studiju laika čomiem un īsi pirms Alā ielauzās ūdens radot pamatīgu
Titānika sajūtu klātesošajos, pametām to vietu, lai brauktu uz manu
pieticīgo mitekli Maskavas ielas galā un pēc ilga pārtraukuma iztukšotu
pa šnabītim. Bet Daugavas ielas pieturā tramvajs apstājās, laukā
zibeņoja un ducināja, lija tā, ka nu neko i redzēt nevarēja. Sēžam kopā
ar mietpilsoņiem pēdēja vagonā, uz pilnu klapi sākās izmusuma saucieni
kā latviešu, tā krievu valodā, bet lietus no tā nerimās.Gremdējāmies
patīkamās nostaļģiskās atmiņās līdz attapāmies, ka līdz 22 laiks atlicis
pavisam maz, a šņabītis, ko tukšot mums sagādāts nebija. Skats pa
kreisi un ak, tavu laimi, Daugavas ielas pieturai pretī, kreisajā pusē
diennakts veikals.Nu neko, lai iet slapjo t-kreklu konkurss, jo šņabi ta
vajag un štrunts ar to lietu, neba pirmā reize, kad līdz pēdejai
vīlītei .... Ja reiz slapji un tramvajs arī nekust uz priekšu (ak, tur
koks nogāzies ceļam priekšā, vēl viens tramvajs pirms tam stāv ar motoru
ūdenī un beigts un pa galam) nolēmām vien iet ar kājām līdz štābiņam.
Ielas applūdušas, es vaidēju, ka peldēt tak nemāku, bet kaut kā pamazām
lietus pierima, saule atkal parādījās, Igaunijas karoga krāsas no
debesīm pazuda un pārgājiens pārvērtās par ļoti jauku pastaigu, kurai
vēlāk pievienojās dzheina un lai tad viņa arī pastāsta par to, kāds debesu brīnums vīriešiem liekas tie Maggi idea maisiņi ēdiena pagatavošanai!
Tikko kā iegāju virtuvē, vēl uz galda šņabja pudele ar pēdejo lāsīti
iekšā, izlietne pilna netīriem traukiem un morāle ta tāda, ka ir jauki,
kad draugi nāk ciemos!
|
|