|
20. Aug 2011|12:29 |
Čoms vakar atbrauca uz galvaspilsētu no savas zilo ezeru zemes un brīdī, kad vakaru jau biju norakstījusi, viņš teica, lai taisos, jo jāiet uz Gauju. Nu re, sapucējusies kā ziemassvētku eglīte un viņš tāds zolīds sēdējām tramvajā, kad pie mums pienāca vīrietis ap 50, sakot, ka viņam pudele ballanties un vai mums nejauši neesot sula līdzi. Nu viss normāli, līdz brīdim, kad vairs nebija normāli un ludšijs drugs parāva aiz rokas un mēs izkāpām no tramvaja ātrak nekā to būtu darījuši ikdienišķākos apstākļos. Bet vakara favorīta godā iecēlām tipisko maskačkas pamatiedzīvotāju, kurš sadzēries nāca mums klāt tramvaja pieturā ar kaut kur norautu apstādījuma ziedu, sakot добрый вечер девочки. Pamanījis, ka uzruna bijusi nepareiza, urlēns atvainojās un pajautāja kāpēc ludšijam drugam gari mati, vai viņš metālu klausās. Nekas jau sevišķš, bet vaidieniņ, Gaujā izdzertais aveņu vīns man visu to kultūr-apmaiņas programmu izvērsa jautrāk nekā tas būtu licies skaidrā prātā. Lai vai kā, pēdējais tramvajs Okartes skrējiena dēļ nebrauca ilgu laiku, gājām ar kājām, sāka līt un pirms vieniem rītā jau vārīju viņa virtuvē soļanku, dzēru alu un brokastis iztēlojos kā kruasānu, svaigi spiestu apelsīnu sulu, kafiju, bet realitātē bija tēja un cepumi.
|
|