| |
[15. Jan 2013|03:43] |
| [ | kasete magnetafonā |
| | the naked and the famous - young blood | ] |
man ļoti patīk komunikācija ar dzīvokļa biedru K., proti, ir gandrīz 4 no rīta, es ieeju virtuvē, a tur K. un viņš prasa kāpēc tu neguli?, uz ko es atbildu ar kāpēc tu neguli? tikai citā intonācijā, tad mēs sarunājam, kurš kuru mēģinās nākamajā rītā piecelt un kad tas neizdosies un mēs sastapsimies virtuvē pāri 9 rītā, viņš jautās tev jau nebija jābūt darbā? un es jautāšu kaut ko tikpat, hm, svarīgu - un tā tas riņķa dancis griežas jau kopš 3.janvāra. Kas tajā visā ir feins? Nu, tas, ka K. neprasa kāpēc tev saraudātas acis, un es neprasu kāpēc tu weisto dzīvi ar seriāliem līdz rītam. Mēs esam ļoti korekti.
|
|
|
| |
[15. Jan 2013|23:01] |
| [ | kasete magnetafonā |
| | the naked and the famous - punching a dream | ] |
katra cibiņa dzīvē ir skumjš tas mirklis, kad viņš apzinās galvu reibinošo, strauji pieaugošo popularitāti pateicoties 4 pieaugušiem vīriešiem un tikpat skumji apzināties - ja viņus nepiemin, tad lasītāju skaits strauji sarūk (a es jums jau izstāstīju, kā mūsu attiecības beidzās vai nē?) Prieks, ka jūs izklaidē tikai manas ciešanas, bet stay tuned - drīz būs jauns grāvējs 2 pusaudži, jo tieši tā var nosaukt to masu, kas šodien ievācās franču dezertiera istabā.
|
|
|
| |
[15. Jan 2013|23:46] |
| [ | kasete magnetafonā |
| | foster the people - pumped up kicks | ] |
un Berlīne atgriežas! Vakar skaipsarunā mani rāja... was soll das scheiß stilā, jo, pēc 2 nedēļu Aukstā kara, kurā es, protams, pārstāvēju Austrumbloku ar visu savu skaldi un valdi politiku, man tika uzdots vissvarīgākais jautājums, proti - kāpēc Vācieša istabā atrodas metāla sēdeklis no autobusa pieturas (Rathaus Neukölln, ja mēs gribam būt precīzi). Uz globālo problēmu fona biju jau pavisam aizmirsusi, kā mēs kopā ar ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) feista
saļurbājušās steberējām mājup jaungada naktī un piesēdām jau piesauktajā autobusa pieturā, lai viņa varētu pīpēt 8 cigaretes pēc kārtas, es
sutinātu savu Augustiner Bräu aliņu un noraidītu ikviena garāmgājēja draudzīgo aicinājumu doties pārķījot tepat ap stūri.... (kids, I don't do techno). Un kaut kur starp nejēdzīgu fotosesiju un filozofiskām pārdomām draudzene pamanīja noplēstu beņķi un es sāk spiegt, ka tas izskatās pēc grilla
un ka tas ir ūber smieklīgi un, ka es tagad to grillu nesīšu mājup, lai Vācietis var taisīt bārbekjū kopā ar draugiem.
Bet to es stāstu jums, draugi mīļie, jo vakar Vācietim es skaidrā angļu valodā teicu, ka neko nezinu, neko neatceros (mele, mele, kartupele).
Bet tas ko es tiešām gribēju teikt, ka man žēl, ka neesmu Berlīnē, jo tur manā mīļajā Tempelhofas lidostā iet vaļā modes pasākums
Bread & Butter, kamēr te ir auksts, saldi-sērīgs un un un....
|
|
|