|
15. Jan 2013|23:46 |
un Berlīne atgriežas! Vakar skaipsarunā mani rāja... was soll das scheiß stilā, jo, pēc 2 nedēļu Aukstā kara, kurā es, protams, pārstāvēju Austrumbloku ar visu savu skaldi un valdi politiku, man tika uzdots vissvarīgākais jautājums, proti - kāpēc Vācieša istabā atrodas metāla sēdeklis no autobusa pieturas (Rathaus Neukölln, ja mēs gribam būt precīzi). Uz globālo problēmu fona biju jau pavisam aizmirsusi, kā mēs kopā ar ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) feista
saļurbājušās steberējām mājup jaungada naktī un piesēdām jau piesauktajā autobusa pieturā, lai viņa varētu pīpēt 8 cigaretes pēc kārtas, es
sutinātu savu Augustiner Bräu aliņu un noraidītu ikviena garāmgājēja draudzīgo aicinājumu doties pārķījot tepat ap stūri.... (kids, I don't do techno). Un kaut kur starp nejēdzīgu fotosesiju un filozofiskām pārdomām draudzene pamanīja noplēstu beņķi un es sāk spiegt, ka tas izskatās pēc grilla
un ka tas ir ūber smieklīgi un, ka es tagad to grillu nesīšu mājup, lai Vācietis var taisīt bārbekjū kopā ar draugiem.
Bet to es stāstu jums, draugi mīļie, jo vakar Vācietim es skaidrā angļu valodā teicu, ka neko nezinu, neko neatceros (mele, mele, kartupele).
Bet tas ko es tiešām gribēju teikt, ka man žēl, ka neesmu Berlīnē, jo tur manā mīļajā Tempelhofas lidostā iet vaļā modes pasākums
Bread & Butter, kamēr te ir auksts, saldi-sērīgs un un un....
|
|