|
[17. Apr 2014|01:16] |
Ģirts, nu tas, kas chomsky kā mēbele, manuprāt, varētu braukt uz tālām sādžām un atpkaļ nerādīties! šovakar, piemēram, viņš mēģināja dejot, mēģināja būt asprātīgs, mēģināja uzsākt sarunu vairākkārt un mēģināja noskaidrot kas ir latvieši. Viņš noteikti var nemēģināt būt patīkams, jo tas nekad viņam neizdosies, čistaja slova. Uz viņa fona šī vakar piedzērušies vīrieši no Baltkrievijas likās apprecami turpat uz vietas! |
|
|
|
[15. Jan 2013|23:46] |
[ | kasete magnetafonā |
| | foster the people - pumped up kicks | ] | un Berlīne atgriežas! Vakar skaipsarunā mani rāja... was soll das scheiß stilā, jo, pēc 2 nedēļu Aukstā kara, kurā es, protams, pārstāvēju Austrumbloku ar visu savu skaldi un valdi politiku, man tika uzdots vissvarīgākais jautājums, proti - kāpēc Vācieša istabā atrodas metāla sēdeklis no autobusa pieturas (Rathaus Neukölln, ja mēs gribam būt precīzi). Uz globālo problēmu fona biju jau pavisam aizmirsusi, kā mēs kopā ar feista saļurbājušās steberējām mājup jaungada naktī un piesēdām jau piesauktajā autobusa pieturā, lai viņa varētu pīpēt 8 cigaretes pēc kārtas, es sutinātu savu Augustiner Bräu aliņu un noraidītu ikviena garāmgājēja draudzīgo aicinājumu doties pārķījot tepat ap stūri.... (kids, I don't do techno). Un kaut kur starp nejēdzīgu fotosesiju un filozofiskām pārdomām draudzene pamanīja noplēstu beņķi un es sāk spiegt, ka tas izskatās pēc grilla un ka tas ir ūber smieklīgi un, ka es tagad to grillu nesīšu mājup, lai Vācietis var taisīt bārbekjū kopā ar draugiem. Bet to es stāstu jums, draugi mīļie, jo vakar Vācietim es skaidrā angļu valodā teicu, ka neko nezinu, neko neatceros (mele, mele, kartupele). Bet tas ko es tiešām gribēju teikt, ka man žēl, ka neesmu Berlīnē, jo tur manā mīļajā Tempelhofas lidostā iet vaļā modes pasākums Bread & Butter, kamēr te ir auksts, saldi-sērīgs un un un....
|
|
|
|
[11. Jan 2013|17:50] |
kā Māra no šova "pre-ca-mies" teica - liktenīgās sievietes pēc horoskopa visbiežāk ir skorpioni, es neesmu, tāpēc eju pakot somu, lai brauktu uz pirti un dzertu alu kopā ar kaut kādiem baikeriem!
|
|
|
|
[31. Dec 2012|03:51] |
šodien mēs no N-Kolnas līdz Kreuzberg un centram aizgājām ar kājām, iegajām Mein Haus an See , pieļurbājāmies kā dullas un sākām meklēt dvēseles radiniekus - manējie noteikti bija 3 geji no Čehijas un simpātisks vācietis, kuram es centos iegalvot, ka viņš šogad augustā bijis Turcijā. Un pēc visiem ups and downs,ielauzāmies turku kebabnīcā, kur nu kebabu ar keine zwiebel, kräuter soße, mājās vienu šova "precamies" sēriju un gaidam ko nesīs rītdiena.
|
|
|
|
[16. Okt 2012|23:19] |
[ | kasete magnetafonā |
| | Chinawoman - I'll be yours | ] | Izrādās, ka aizliegums smēķēt bāros/kafejnīcās Berlīnē nevienu nesatrauc un pīpēts tiek uz vella paraušanu! Pēc kārtīgas until the morning light sēdēšanas Weserstrasse rajona barčikos - pa aliņam katrā, lai paspēj visur pabūt, beigusies ar to, ka smird ne tikai tā vakara drēbes, bet viss cits, kas bija backpackā. Un nesmird jau tikai pēc cigaretēm vien - jaunieši tur pīpēja zaļā kāšus normālas ciskas diametrā un es smaidu, jo bija 7 trakas dienas un un un - pastaiga pa IIPK gaisa-uzbrukumu patversmes-bunkuru.
|
|
|
|
[5. Okt 2012|01:00] |
tikko kā atcerējos kā vienreiz ar draudzeni prasījām chomsky "asiņaino Mēriju", bārmenis nosmāja - "pag, a ko tur vajag?" mēs sakam, ka nu - šņabi, tomātu sulu, tobasco... viņš skatās, jā, šņabis ir, sula ir, a nav tobasco. virina atvilknes un skapīšu - nu nav un viss! beigās - leduskapja durvis vaļā, rokās burciņa un bārmenis jautā - "ir krievu sinepes - tas derēs?"
|
|
|
|
[25. Jan 2012|16:30] |
[ | kasete magnetafonā |
| | balmorhea | ] | Tikko nosūtīju pēdējo salipināto referātu (yo, pat nepārlasot) un esmu gatava iet un iedzert. Šodien jogai - nē, draugiem - jā. Pudeles studijā!
|
|
|
Post 5dienas pārdomas |
[13. Aug 2011|19:40] |
[ | kasete magnetafonā |
| | Das Sonntags Legion - Sonntag Morgen.... | ] | Pavisam nopietni- apbrīnoju tās
sapucētās/pusplikās dāmas Vecrīgā, kuras meklē jautru kompāniju,
bezmaksas kokčikus un komplimentu jūras no visiem tiem britiem un smilšu
nēģeriem- turkiem. Bet tur tak traki daudz darba dēļ tiem gadījumu
sakariem, vai zinies! Stunda jāpavada pie spoguļa, visas lokšķēres,
ondulācijas, dies vien' zin' kādas tik vēl ierīces un procedūras, kosmētika traki
dārga, jo nepirks tak pa akciju- tur
vienmēr kaut kas paslēpts apakšā- sazvērestības un Masonu ložas- brāķi
un sakaltušas tūbiņas! Vispār- vaksācija sāpīga+ dārga un neies tak ar
neskūtām kājām un miņukiem- nu nestrādā tā kombinācija, un vēl un vēl un
vēl. Respect! Un gadījuma sakari kā tādi- nu nav vairs man tas vecums,
cik ta ilgi var piekopt to berzēšanos pa apšaubāmām vārtrūmēm- studiju
gadi jau teju beigušies un nu jau par hipotekāriem kredītiem un bērniem
jādomā- 23 gadi nodzīvoti pidi-ridi-ra-la-lā un cik ta ilgi slaucīs tās
rozes pagultē un lēks pa logu dārziņā- nē, nē. Jābeidz klausīties instrumentālā mūzika un skumt. |
|
|