| festivāla beigas |
[13. Jul 2009|11:40] |
folkoloras festivāls ir noslēdzies. mana zviedru grupa šodien brauc mājās. mani draugi- ukraiņi arī. Vaļera, kurš ne vārda nerunā angliski un es, kas nevienu vārdu nerunāju krieviski, esam draugi uz mūžu- tas nu ir skaidrs. tagad klausos viņa uzdāvināto disku- tāds ukraiņu folk, sajaukts ar ska- ļoti aikāgribasdejot mūzika. un noruna ir tāda, ka, kad viņa grupa taisa tūri par Eiropu, es noorganizēju koncertus Latvijā. Nekad to neesmu darījusi un nezinu kā tas jādara, bet es izdarīšu. |
|
|
| otrs palags par festivālu |
[13. Jul 2009|11:44] |
no savējiem aizlavījos bez atvadīšanās. aizgāju tikai pie meitenēm un viņas zviedriski uzrakstīja vēstuli deju kolektīvam manā vārdā- vissirsnīgāko vēstuli, ko es jebkad esmu kādam rakstījusi. kopā kādas divas stundas noraudājām (jā, jā, ļoti emo, zinu). visvairāk man žēl, ka Lenardam, kurš bija 64 gadus vecs onka, akordiona spēlētājs ar izcilu humora izjūtu, ar kuru es katru vakaru dzēru kopā alu sameloju, ka būšu pie autobusa, lai atvadītos.bet es negribēju tur iet tāda nopuņķojusies ar sarkanām acīm. un žēl , ka neatvadījos no vijolnieka Pekes, kas man šodien gribēja uzdāvināt lielo viskija pudeli autobusā (jā, žēl, ka netiku pie viskija) |
|
|
| ballīte |
[13. Jul 2009|12:18] |
pēc tam, kad skarbie "viesnīcas" (iestādes vārdu neminēšu) apsargi teica- nē, jūs nedrīkstat (pilnīgs wtf? idiotisms) pat sēdēt laukā pie strūklakas, kur nu vēl uzspēlēt 2 vijoles un dejot, mēs izdomājām iet uz vilciena perona, kas ir uzreiz ārpus "viesnīcas" teritorijas un sarīkot mazu ballīti tur. tā nu no pusnakts līdz 4 rītā- daži izturīgākie amerikāņi, ukraiņi, zviedri un es mācījāmies viens otra dejas, spēlējām vijoles, akordeonus, ģitāru, bandžo u.t.t. dzērām alu no marinēto gurķīšu burkām. ukraiņi dziedāja tik skaisti, ka sirdi pilnīgi plēsa laukā.
-
tur, uz tā perona vakarnakt bija tik daudz cilvēkmīlestības, cik pa visiem Daniēlas Stīlas romāniem kopā (un jā, tai kundzītei tādu ir daudz). |
|
|