Dārgais Dievs.

Tas, vai Tu esi vai neesi, nav svarīgi, bet vienu gan es gribētu lūgt, ja vien Tu lasi šo necilo žurnālu.
Es varbūt kādreiz vairs nebūšu jauna un skaista. Pofig.
Pārāk mīļa un jauka tāpat nekad neesmu bijusi, tāpēc neprasu arī to.
Bet vienu tomēr uzdrošinos lūgt - veselo saprātu, to gan atstāj. Jā, es arī reizēm šaubos, vai ir vēl ko atstāt. Bet nu tomēr, veselo saprātu, lūdzu, ja?
Un vēl, ja drīkst, es gribētu, vairāk par veselo saprātu gribētu, vienmēr spēt pati kustēties un pati visu izdarīt. Vismaz pati pa logu izlekt, ja citādi nevarēs.
Jau iepriekš pateicos.

Ar cieņu,
silentio