arī man ir ko teikt
gribējās jau paklusēt, bet varbūt pārmaiņas pēc tomēr vadīties pēc "kāpēc klusēt?", nevis "kāpēc kaut ko teikt?".
tātad šo dienu top tēma - vēlēšanas.
rezultātus nekomentēšu, taču atļaušos tomēr pabrīnīties par daudzu cilvēku motivāciju balsot par to vai citu partiju. nu kā, nu kā var balsot, pamatojoties uz argumentiem no sērijas "viņi man 5 ls pie pensijas pielika" (par inflāciju pofig) vai tikai tāpēc, ka "zaļie", "zemnieki", "krievi" vai "kristīgie"? jā, un kāpēc gan ne par viktoru lapčenoku, viņam tak tik jaukas dziesmas. un labs cilvēks taču. smuki stāv pie mikrofona. bet par tiem tur gan labāk ne, "aizsūtīs vēlreiz uz sibīriju". jēziņ. tad jau naivie romantiķi, kas balsos tikai tad, kad sagaidīs partiju, par ko atdot sirdi un dvēseli, šķiet pavisam mīļi un nekaitīgi (kaut arī tāpat aizbrauks uz īriju, jo te taču viss slikti).
sāku piekrist, ka katrai tautai ir tāda valdība, kādu tā pelnījusi.
viss. esmu runājusi.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
:D
tad jau un gan vēlēšanu kaislības :D
var jau būt kādam arī tiešām pofig un pat sūdzēties nenāk prātā, kaut gan to tā grūti iedomāties. parasti jau tie lielākie kurnētāji ir tie, kas pat partijas neatšķir, jo tāpat "visi slikti". nu tad lai arī kurn, es te vairāk cepos par tiem, kurus var barā sadzīt vienā autobusā, aizvest uz rīgu, pateikt "mēs balsojam par sarakstu nr.x un kanditātu nr.y", un šie arī ņem un balso (kuriem nu pases bija derīgas), pat nezinot, kas tas vispār par sarakstu. vot tādiem gan, man liekas, tās pases jau laikus vajag atņemt un pašus uz vēlēšanu dienu kaut kur izolēt.