arī man ir ko teikt
gribējās jau paklusēt, bet varbūt pārmaiņas pēc tomēr vadīties pēc "kāpēc klusēt?", nevis "kāpēc kaut ko teikt?".
tātad šo dienu top tēma - vēlēšanas.
rezultātus nekomentēšu, taču atļaušos tomēr pabrīnīties par daudzu cilvēku motivāciju balsot par to vai citu partiju. nu kā, nu kā var balsot, pamatojoties uz argumentiem no sērijas "viņi man 5 ls pie pensijas pielika" (par inflāciju pofig) vai tikai tāpēc, ka "zaļie", "zemnieki", "krievi" vai "kristīgie"? jā, un kāpēc gan ne par viktoru lapčenoku, viņam tak tik jaukas dziesmas. un labs cilvēks taču. smuki stāv pie mikrofona. bet par tiem tur gan labāk ne, "aizsūtīs vēlreiz uz sibīriju". jēziņ. tad jau naivie romantiķi, kas balsos tikai tad, kad sagaidīs partiju, par ko atdot sirdi un dvēseli, šķiet pavisam mīļi un nekaitīgi (kaut arī tāpat aizbrauks uz īriju, jo te taču viss slikti).
sāku piekrist, ka katrai tautai ir tāda valdība, kādu tā pelnījusi.
viss. esmu runājusi.
Nu ir jau ari tadi cilveki, kam tas viss pie kaajas. Un, ja vini negauzhas par politiku darbibu, kad tie ir pie varas, tad jau nevar tos vainot par shadu attieksmi. Katra pasha darishana, cik nopietni vinsh tam pieiet. Lidz ar to veleshanas ari citiem ir tikai segas pavilkshana uz labo vai kreiso pusi. Es shogad pati biju mazak apolitiska ka parasti, varbut tapec, atshkiriba no citiem politikas nogurdinatajiem, man pat bija interesanti visam sekot lidzi...bet tagad es no politikas distanceshos. Shonakt sapni pieredzetas erotiskas vizijas par kadu konkretu politiki vairs neliekas norma...