Groduma piemiņas koncertā es lieliski jutos metālistu vidū - sēdējām Vērmaņdārza zālītē ar Hesburger Colas glāzēm, klausījāmies dziesmās un runājāmies un ļāvāmies fotogrāfu uzmanībai [vienīgi es bildes nekur nevaru atrast - bet skats bija iespidīgs - viens čalis mūsu kompānijā - reperu biksēs, divi kompanjoni gandrīz puķu bērni, viens baigais ķip baikers un es tāda klasiskā] + feini parunājos ar Yakudzu telefoniski.
nezinu vēl īsti ko darīšu šodien [v.d.], bet domās jau esmu ārpus Rīgas. Laidīšu uz Konknesi Līgo dienā - un atkal tauta būs dažnedažādā, bet tas ir forši - es vismaz vienmēr esmu bijusi pret stilu iedalījumu. Vismaz beidzot 5 gadu laikā būšu ne darbā, bez steigas un ārpus Rīgas.