19 Janvāris 2007 @ 15:08
 
2 mirkļi vienlaicīgi - tas bija vakar. aizstāvēšanā nestāvēju. 9 -> 6. zemapziņa ieslēdzās brīdī, kad sirdspuksti sita visstraujāk. ķermenis atslēdzās, bet prāts tikmēr pievienojās sirdspukstu sprintam.
un zini? man tagad ir bail. līdz asarām bail. par sevi. cik ilgi vēl tā? dulla galva. un acis - zilgani riņķi zem tām. un bālģīmis bez grimma.
gribās paslēpties, atslēgties, pazust no visiem un visa. varbūt pat sākt visu no jauna. ja vien mans ķermenis pakļausies prātam.