Un, kamēr mēs aizņemamies katrs savu nopietnību, mēs pamazām ejam uz to, lai beigās kļūtu vieni- parasti cilvēki to sauc par pieaugšanu... Hm, skaists teksts, īpaši tas kontrasts- skaistas debsis, dzīve un lupatu lēveros sadilis prāts. Man vienmēr ir paticis tas dramatisms, ar kādu mirst cilvēks savā maskā.