Nu ko lai saka.Vēl joprojām ciešu un mokos sāpēs tā paša cilvēka dēļ kurš vienmēr dara man pāri...Un nu jau septembrī apritēs trešais gads kopš es mokos.Gribētos viņu par to ienīst,bet iznāk tieši pretēji.Lai arī ko viņš man nebūtu izdarījis, es vēl viņu pie tam MĪLU!!!!Nu vai nav apsurds???!!!Par to vien gribētos sevi nošaut!:@ Bet ko lai dara,sirdij nepavēlēsi...Tas ir diezgan skumji,bet laikam jau es esmu nolemta visu savu mūžu ciest un mocīties sāpēs...Bet tāda ir dzīve un neko tu nevari darīt...CERU,KA NEVIENAM NO JUMS NEKAD NENĀKSIES PIEDZĪVOT TO,KO TAGAD PIEDZĪVOJU ES...Mīlestība ir skaista,bet tai ir arī sava sliktā puse...