Ir feministes, kas kritizē "objekta - subjekta" spēli, kas ir vīriešu un sieviešu seksuālo un citu attiecību pamatā. Sieviete ir tā, kas seksuāli atdodas un vīrietis ir tas, kas ņem. Es esmu sapratis, ka pēc cilvēka seksuālās uzvedības var pateikt par viņa uzvedību vispār. Problēma ar sievišķo, magnētisko enerģiju šajā pasaulē ir, ka dot ir zemāks rangs. Ja tu dod, tevi izmantos. Un tevi sauks par mauku galu galā. Ja tu ņem, tu esi stiprāks un uzvarētājs. Un tu esi pleibojs. Šajā izdzīvošanas pasaulē ir bīstami un nicināmi būt devējam. Jo mēs dzīvojam reptiliāņu ietekmētā civilizācijā, kur uzvar stiprākais un egoistiskākais. Arī dabā tas ir tā. Došana un mīlestība ir no citas pasaules. Došana nav zemāka par ņemšanu, problēma nav došanā, problēma ir cilvēku primitīvajā domāšanā par došanu. Vīriešos, kas sievieti, kas mīl seksu, sauc par mauku, bet vīrieti par pleiboju. Sievietēm nebūtu jācīnās par savām tiesībām, noniecinot sievišķo enerģiju un kļūstot par androgīnām, vīrišķīgām būtnēm. Bet varbūt tas ir vieglākais ceļš, jo citu domāšanu nevar izmainīt tik viegli. Ir vieglāk uz viņiem sadusmoties un pateikt, ka neko viņi nesaņems. Ka uzskatīt sievieti, priecājoties par viņas pupiem un dibenu ir sexisms. Bet dabu nevar izmainīt - arī homoseksuāļiem ir aktīvie un pasīvie. Arī atomā ir pozitīvās un negatīvās daļiņas. Tā ir Visuma spēle. Ja visi būtu vienādi (ja visi pārstāvētu vīrišķo enerģiju), nebūtu spēles un skaistuma.

(Reply to this) (Parent)