Kas attiecas uz Surdāsu, tad par viņu es uzzināju pirms gadiem, kad man draugs iedeva padomju savienībā izdotu grāmatu par vaišnavu poēziju. Vnk kaut kādi zinātnieki izdevuši, bet es to grāmatu izmantoju meditācijās. Un tur bija arī stāsti. Vaišnavi bija aizgājuši pie aklā Surdāsa un runāja par Krišnu, viņa mīlestība pret Krišnu auga ar katru reizi, kad viņi pie viņa aizgāja. Tieši poētiskā spārna vaišnavi mani visvairāk aizkustina. Tas tiešām būtu skaisti, ja es arī varētu dzīvot nabadzībā bez nekā, bet nepārtraukti peldēt augstākās dievišķās Mīlestības poēzijā. Ja es varētu. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tencinu par plašajiem komentāriem. Raudzīšu un skatīšos :)

(Reply to this) (Parent)

intereses pēc esmu lasījis "Šrī Īšopanišadu" un tur mani atturēja izlasītais, tipiskais iedalījums: ja esi ticīgais - labi, ja neticīgais - esi dēmons, ja esi tāds vai šitāds, tad sodāms, sadegsi elles ugunīs utt. kaut kā mani atgrūž šādi ekstrēmismi, kas izplatīti ticībās. kur paliek mīlestība, žēlsirdība, visu pieņemšana, piedošana un utt? ja arī kādā ticībā vairākas lietas šķiet saistošas, tad noteikti atgrūž lūk šādi uzstādījumi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Prabhupāda, kas ir autors tai Īšopanišadai, bija ļoti mīloša personība, viņš sludināja hipijiem un paņēma viņu sirdis ar savu mīlestību un vienkāršību. Vaišnavs sludinot var būt kā lauva, bet personiskajās attiecībās viņš ir maigs kā rozes zieds. :) nevajag uztvert personiski tādu sludināšanu, tas ir lai pamudinātu cilvēkus aktīvāk izmainīt dzīvesveidu un iet uz savu augstāko labumu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

sickboy, vēdas ir apaurusheya-shabda, ziņas par Īšopanišadas autoru nav precīzas! ;)

Mr. Anonīmajam (ja nu izlasi šo komentāru) varu ieteikt paturēt prātā, ka Īšopanišada pieder pie nosacītā vēdu zelta laikmeta, un šajās dievišķajās mantrās nav vērts meklēt separātisku moralizēšanu. 3. šlokā minētais ātma-hanaḥ nozīmē nevis 'neticīgais' (šim laikmetam vispār nav raksturīgi spriedelēt par ticību vai neticību), bet gan 'dvēseles slepkava'. Prabhupāda norāda, ka tas ir 'cilvēks, kas pilnībā neizmanto dzīvi, lai apzinātos sevi', un tāda ir šī panta komentēšanas tradīcija. ļoti vienkārši un praktiski. nemaz nerunājot par to, ka 'planētām, kas klātas ar neziņu un tumsu' piedēvēt vēl arī elles liesmas, piķa katlus vai citas izvērstas un daudzveidīgas mocības ir, maigi izsakoties, neadekvāti.

man šķiet būtiski, ka Īšopanišada ir upanišada, kas noslēdz Jadžurvēdu, rituālo formulu krājumu. Īšopanišadas trīs pēdējās mantras joprojām ir neatņemama vēdiskā kremēšanas rituāla sastāvdaļa. tā ir pilna dziļu un spēcīgu metaforu par dzīves un nāves jēgas meklējumiem. Mr. Anonīmais, pārlasi Īšopanišadas mantras arī no šāda skatupunkta, un es ticu, ka tu tajās atradīsi daudz pārsteidzoša un iedvesmojoša.

(Reply to this) (Parent)