Esmku veicis jau tādu apņemšanos, bet kaut kā tas izčākstēja. Pirmkārt, darbaduienās es nekārtotu principā, jo man vajadzīga katra minūte, lai čilotu un neko nedarītu. bet, tad, kad es kārtoju, man var likties, ka esmu sakārtojis, bet viņai galīgi nē, viņa nepārtraukti man pārmet neloģismu (sensorais loģiskais tips kritizē manu nesensorismu un neloģismu socioniski runājot). Man būtu jāpārcenšas, lai viņai izpatiktu - tad man būtu jābūt īpaši labam un aktīvam garastāvoklim. Es, kā izteikts ētiskais unn intuīts, vienkārši nedomāju par tādām lietām, es domāju par citām (par kurām savukārt nedomā sensorie un loģiskie).

(Reply to this) (Parent)