Comments: |
Šo visu vērojot paliek kauns. Kauns un dusmas par jums abiem. Ja šajā visā ir kāds paštaisnais, tad pirmkārt tas esi Tu. Ir diezgan sajūtams, ka pats lielā mērā esi vainojams šādā krīzes situācijā – pirmkārt jau nenodemonstrējot nepieciešamo stāju & vīrišķīgu savaldību, bet metot atpakaļ nejauši sūdos iemīcītu rotaļlietu. Radot bērnu, sievietei nostrādā bioloģiskā trauksme, rūpes, saasināta uztvere pret apkārtējo. Savā ziņā var teikt, ka šajā posmā sieviete ir nedaudz nepieskaitāma un tas savā ziņā izskaidro, kāpēc Tava tā sauktā sieva uzvedās kā maza abižota meitene, kurai pirms brīža vēl šikākais kavalieris pagalmā tagad atņēmis konfekti – kura laikam jau nav uztverama citādi kā dāvinājums abiem, vienlaicīgi tāds tests no Augšas. Tas, ko redzu, ir gan pārspīlētas ambīcijas (mēģināšana sildīties Vītolu ģimenes gaismā, drīzāk pārspīlēta, par daudz virspusēja vēlme tai līdzināties, „dodot intervijas” košerīgākajiem vietējiem ņū eidž žurnāliņiem), gan arī kūtrums, uzsvērta dzīvošana savā pasaulē, kuru viegli sajaukt ar bailēm uzņemties atbildību un pastāvēt par savām & sev tuvo vērtībām. Tagad izrādās, ka jūs abi pretendējat uz viedumu tikai pie Vītolu ugunskura, kopā dziedot sirdsšķīstas dziesmiņas, nevis brīžos, kad gara spēks & cilvēciskās spējas jāparāda pašiem, pa īstam – krīzes brīžos kā šis. Kur palicis Tavs agrākais viedums, visi tie sapņojumi par harmonisku dzīvi laukos, ar skaistu sieviņu, kura būtu pietiekami gatava fak ze sistem vai vismaz dot iespēju kopā pieaugt alternatīvā vidē; kur palikusi tā Tava spēja pateikties cilvēkam par sniegto mācību, turklāt arī mācīties no tās; kur palikusi tā spēja saskatīt cilvēkā arī labo, noderīgo; kur palikusi spēja piedot; kur ir Tava spēja būt vīrietim, neielaisties & nespolēt tīniski pumpainā sīkumainībā; sargāt savu sievieti ar visu gara & miesas spēku brīdī, kad tas viņai nepieciešams visvairāk & kad viņa iespējams jūtas visneaizsargātākā?
| From: | dkgsl |
Date: | June 14th, 2014 - 12:06 am |
---|
| | | (Link) |
|
Es, Gundara sieva apliecinu, ka neesmu tā pati būtne, kas vizualizēt viņa prāta sagrozītajos, subjektīvajos tēlu spoguļos un publiskās dienasgrāmatas aprakstos. neesmu rīkojusies ne tādu motīvu vadīta, kā man te piedēvēts, kā arī piemēri kuri aprakstīti ir liela mera meligi, jo neietver objektivas detaļas. Izjutu sobrīd milzigas skumjas un nesapratni par šo nosodījumu lavīnu, pēc visa skaistā kas kopā piedzīvots, un arī pēc nesenā dradzīgā attiecību posma. Es saprotu tikai to ka lielas sāpes liek rakstīt šo ārprātu.
Es turpmāk centīšos retāk lasīt Tavus ierakstus, jo tas man ir pārāk sāpīgi. Arī neatbildēšu, jo "mana versija" ir zināma Dievam un visumam, un nav nevienam jāpierāda sava taisnība, vien jāmācās no kļūdām, kuras es sevī apzinos ne mazums. Neiznu vai spēju nebūt "valdonīga" kā Tu saki, jo loti grūti man pasai sevi tā nodevet. Laikam tadel tev mana versija neskiet patiesa, jo neiesaku to ar vardiem, "tā kā esmu valdonīga, tad izprovocēju Tavu vardarbību..."
Katrā ziņā tas nav tas, kāda centos Tev būt un pati sevi jutu.
Vai tiešām Tu nesaproti ,ka nodari pats sev pāri ar šiem nosodošajiem ierakstiem? Peace.
Ceru, ka jums abiem pietiks spēka uzklausīt vienam otru (jo sāp taču abiem), piedot & saprasties!
Man ir sāpīgi, ka Astrīda un nezinu cik vēl cilvēki par mani slikti domā dēļ tādām tavām versijām kā "viņš izdomāja, ka ģimene nav priekš viņa". Tikai tāpēc, ka es nespēju dzīvot ar tevi? Bet tu jau tikpat arī nespēj ar mani, tad var teikt arī, ka tev ģimene nav svarīga.
Un es nemūžam nebūtu neko tādu rakstījis, ja nebūtu apzinājies, ka tu izplati ļoti sagrozītu informāciju un iespaidu par mani. Es par mūsu skandāliem vispār negribu ne ar vienu tuvu draugu (kā Aurēlija) runāt, nedz arī ar kādu citu. Man patīk negatīvo un aizvainojumus vnk aizmirst un nepieminēt. Bet tu vēl joprojām to visu piemini un stāsti, ka es esot agresīvs un man ģimene neesot vajadzīga. Kas pats par sevi saprotams, ir tikai tavs viedoklis un cilvēki vnk nezin manu viedokli un, ja jau tu izplati savējo, es vēlos izplatīt savējo, jo negribu, ka Aurēlija, Astrīda un visi pārējie par mani slikti domā, ja tas ir nepamatoti. lai viņi slikti domā, ja tas ir pamatoti.
Ja tu vnk cilvēkiem teiktu: "Mēs nesapratāmies, tā nav neviena vaina", man nebūtu nepieciešamības šito rakstīt. Es pats jūtos slikti, to rakstot, bet nevaru arī samierināties, ka tu visu vainu vel uz mani un cilvēki par mani domā sagrozīti. Lai viņi domā to, kas ir - ka es nesavaldījos, bet tam bija tāds un tāds cēlonis. Savādāk tas kas notiek ir, ka cilvēki automātiski padomā, ka viņš nesavaldījās vnk bez iemesla, vnk tāpēc, ka viņš pēc dabas ir ļauns un agresīvs. Bet tā vnk nav patiesība.
tevi, starp citu, vienmeer (spriezhot peec taviem komentaariem) vienmeer esmu uzskatiijis par aarkaartiigi pashtaisnu cilveeku. | |