|
[Jun. 8th, 2017|07:41 pm] |
Bija Kalvja un Baibas kāzas. Divu dziedošo ģimeņu atvašu savienība. Beitiku ģimenē ir kādi 9 vai 10 bērni. Laukos dzīvojot, tas ir iespējams. Kā teica Johans: "Citreiz internetā kāds raksta, ka nevarētu atļauties (pat vienu) bērnu, ja nepelnītu vismaz 400 Ls mēnesī. Mums tādu problēmu nav, viņu vnk neeksistē". Laukos var uzaudzēt savu pārtiku un nav jāmaksā astronomiskie apkures rēķini. Vai arī - ja tā ir tava māja, tad astronomiskie īres rēķini. Bija daudz pozitīvu cilvēku, pārsvarā kādas 4 dziedošās ģimenes. Nebija gaļas un alkohola. Bet bija dziesmas un ugunskurs. Raudzīšanās ugunī jau kopš senākajiem laikiem ir vislabākā meditācija. Meditācija nav prāta fokusēšana, bet pretējs process - prāta atslēgšana. Linda uzskata, ka es esmu bīstams taurenis. Kā jau cilvēki mēļo: es nekad neko nepabeidzu līdz galam un nekas man nav uz ilgu laiku, tā ir prāta īpatnība, ar to es esmu piedzimis. Kritizēt kādu par rakstura iezīmi, ar kuru viņš ir piedzimus, būtu tas pats, kas kritizēt kādu, ka viņš ir piedzimis ar invaliditāti. Tas nenozīmē, ka manā sirdī nav mīlestības, bet to, ka man visu laiku vajadzīga jauna informācija un pārmaiņas. Man nav problēmu palikt ar sievu un palīdzēt viņai audzināt bērnus un darboties laukos. Ne jau no manis nāk iniciatīva šķirties, bet no Lindas - no tā, ka es viņai reiz (pēc ilgstošām nesaskaņām) pateicu, ka esmu ar viņu kopā tikai dēļ mājas un bērna. Tajā mirklī tā bija taisnība, bet viņa domā, ka tā ir taisnība vienmēr vai arī - viņa nezin, kad tas tā ir un kad tas tā nav. Viņai nevajag taureni, kas lido no zieda uz ziedu, bet pastāvīgas jūtas un drošības sajūtu. Man viņas ir nedaudz žēl, bet es zinu, ka viņa tiks galā. Un viņa zināja, uz ko parakstās. Bērnu mēs radījām drīzāk neapzināti. Mēs gribējām bērnu, bet nekad nevarējām sataisīties viņu radīt, jo konfliktējām un neticējām, ka esam viens otram radīti. Bet kādā mirklī mēs bijām ļoti līdzsvaroti un garīgi brīvi. Tas bija laiks, kad mani ietekmēja Don Miguel Ruiz grāmata "Mastery Of Love". Un tad mēs radījām bērnu. Bērnu rada abu vecāku apvienotā enerģētika ieņemšanas brīdī un tajā brīdī mēs bijām vislīdzsvarotākie, kādi vien esam bijuši. Es priecājos, ka pat tādam taurenim kā man būs bērns. Man nevajadzēs nomirt vientulībā. |
|
|
Comments: |
From: | samta |
Date: | June 8th, 2014 - 08:16 pm |
---|
| | | (Link) |
|
taurenis. es jau teiktu rupjāk.
| From: | str |
Date: | June 8th, 2014 - 10:12 pm |
---|
| | | (Link) |
|
un tu ceri nenomirt vientulība, bet tapat bērnu pametīsi??
From: | |
Date: | June 9th, 2014 - 12:03 am |
---|
| | | (Link) |
|
Grāmata tev mainīja domas un tā rezultātā tu radīji bērnu un tagad atkal esi mainījis domas un negribi būt kopā? Varbūt to grāmatu vēlreiz palasi? :) P.S. Bērns piedzimst kā balta lapa. Viņa īpašības/personība izveidojās ņemot par piemēru vecāku un apkārtējo uzvedību. Neviens nepiedzimst ar jau gatavu personību. Un katrs cilvēks var izmainīt kādu, sev piemītošu, sliktu īpašību, kas citiem sagādā sāpes un neļauj, piem, veidot laimīgu ģimeni. Tu nevis neesi vainīgs, ka tāds piedzimi, bet gan tāpēc, ka nepūlies sevi mainīt ģimenes vārdā, jo tas nešķiet tā vērts.... Egoisms? Pacenties tak kaut nedaudz. Sievas un bērni nav mantiņas, kuras var izmest, kad apnīk ar tām spēlēties.
Es ticu pagājušajām dzīvēm. 2)Ne jau tikai man ir jāpūlas, 3)šajā gadījumā mēs abi gribam, lai bērns aug harmoniskā vidē t.i. ģimenē bez konfliktējošiem vecākiem. labāk, lai vecāki ir šķīrušies, nekā konfliktē mājās.
From: | |
Date: | June 9th, 2014 - 05:41 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Tu tici pagājušām dzīvēm... tas ir attaisnojums tam, lai nemainītos? 3) Tad jāatrisina konflikts un jānonāk pie risinājuma (aiziešana nav risinājums, aiziešana ir padošanās). Tam, kurā ir problēma, ir jāmainās ģimenes vārdā. Ja šis cilvēks to neuzskata par vajadzīgu, tad tādam nav nekad jāveido ģimene un jādzīvo vienam ar savu ''bohēmiski neiegrožojamo savvaļas mustanga augstdzimušo personību'', nevienu nesāpinot. P.S. Bērnam lielāku traumu nodara dzīvošana bez tēva/ salauztā ģimenē, nekā vecāku strīdi. Ja šie strīdi iejauc kaušanos, dzeršanu vai skaļas rupjības, tad ir cita runa, bet ja jūs risinat savus strīdus nobriedušā manierē, bez nelabvēlīgām ģimenēm raksturīgas uzvedības tad bērns labprātāk izvēlēsies lai tētis paliek. Paskaties uz itāļu vai krievu ģimenēm, kur visi kā karstasinīgi velli ņemās un konfliktē- šīm tautām ir ļoti spēcīga ģimenes uzbūve, jo viņi neskrien prom tiklīdz kāds vieņiem asāku vārdu pasaka. Bērns, kas audzis ar abiem vecākiem izaug par daudzreiz spēcīgāku un stabilāku personību. Palasi kādu bērna attīstības grāmatu un tad sapratīsi kādu postu tu viņam nodarītu ar aiziešanu. Izaugot, viņš, vidrīzāk, pagriezīs muguru arī savai ģimenei pie pirmās problēmas. Viss iet pa ķēdīti. | |