Es ticu pagājušajām dzīvēm.
2)Ne jau tikai man ir jāpūlas,
3)šajā gadījumā mēs abi gribam, lai bērns aug harmoniskā vidē t.i. ģimenē bez konfliktējošiem vecākiem. labāk, lai vecāki ir šķīrušies, nekā konfliktē mājās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu tici pagājušām dzīvēm... tas ir attaisnojums tam, lai nemainītos?
3) Tad jāatrisina konflikts un jānonāk pie risinājuma (aiziešana nav risinājums, aiziešana ir padošanās). Tam, kurā ir problēma, ir jāmainās ģimenes vārdā. Ja šis cilvēks to neuzskata par vajadzīgu, tad tādam nav nekad jāveido ģimene un jādzīvo vienam ar savu ''bohēmiski neiegrožojamo savvaļas mustanga augstdzimušo personību'', nevienu nesāpinot.
P.S. Bērnam lielāku traumu nodara dzīvošana bez tēva/ salauztā ģimenē, nekā vecāku strīdi. Ja šie strīdi iejauc kaušanos, dzeršanu vai skaļas rupjības, tad ir cita runa, bet ja jūs risinat savus strīdus nobriedušā manierē, bez nelabvēlīgām ģimenēm raksturīgas uzvedības tad bērns labprātāk izvēlēsies lai tētis paliek. Paskaties uz itāļu vai krievu ģimenēm, kur visi kā karstasinīgi velli ņemās un konfliktē- šīm tautām ir ļoti spēcīga ģimenes uzbūve, jo viņi neskrien prom tiklīdz kāds vieņiem asāku vārdu pasaka.
Bērns, kas audzis ar abiem vecākiem izaug par daudzreiz spēcīgāku un stabilāku personību. Palasi kādu bērna attīstības grāmatu un tad sapratīsi kādu postu tu viņam nodarītu ar aiziešanu. Izaugot, viņš, vidrīzāk, pagriezīs muguru arī savai ģimenei pie pirmās problēmas. Viss iet pa ķēdīti.

(Reply to this) (Parent)