Tu kādreiz rakstīja par to, kā pazīt dvīņu liesmas vai kā es to domāju,-savu dvēseles radinieku. kādas pazīmes, kādas sakritības? būtu ļoti pateicīga par atbildi.

(Reply to this) (Thread)

Es joprojām nezinu vai mana līgaviņa ir dvīņu liesma un mēs satuvinājāmies pamazām. Varbūt tāpēc, ka abi intravertie, intuitīvie tipi. Ja tu spēj ar kādu būt pilnīgi brīvs un kā ar otru sevi un ja ir beznosacījumu mīlestība nevis iemīlēšanās, tā varētu būt pazīme.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu mēs arī tādi intravertie un atveramies pamazām. es klūstu arvien brīvāka un atvērtāka un jūtami transformējos. vai tas īstais cilvēks var būt aizņemts? vai arī, ja ir aizņemts tā ir droša pazīme, ka nav "mans cilvēks"? tas mani nomoka. viņam ir draudzene, kas ir vairāk tāda ne-garīga, fiziska (seksuāla materiāla saikne). viņš šajās attiecībās ļoti daudz dod, bet neizskatās, ka dabū to pašu pretī, jo viņa tik prasa un prasa. beznosacījuma..man iet uz to pusi...jo ļoti jūtu viņa garastāvokļus un man ir slikti, kad viņam slikti un smaidu, kad viņš smaida un gribas dot un rūpēties. visas biežās domu sakritības un milzum daudz kopīga par svarīgām dzīves lietām. emocionālas sarunas. visvairāk mani nobiedēja tā sirds atvēršanās sajūta,-cilvēks noiet garām ar savu sirdi pret manējo tuvu klāt un kaut kas iekšā atveras. :) tā vēl nav bijis nekad, lai arī gadi jau lieli. es arī nemaz nespēju visu noformulēt pagaidām. mums vēl ir pāris mēneši laika iepazīties tuvāk un mainīt kaut ko savās dzīvēs. pēc tam viņš taisās braukt prom.
kā Tu definē iemīlēšanos?

sagribējās, kāda viedāka padomu, esmu apmulsusi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Protams, ka es nedomāju, ka fakts, ka viņš ir kopā ar citu, kaut ko nozīmē. Bet viņam pašam jāiziet cauri šai pieredzei un nav jāpieķeras domai, ka viņam jābūt obligāti līdzās. Mīlestība ir brīvība.
Iemīlēšanās ir salda sajūta, ko raksturo intensīva vēlme būt tuvumā un savienoties, kad tas vēl nav noticis vai arī ir noticis dažas reizes, bet jo vairāk tas ir noticis, jo mazāka kļūst iemīlēšanās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kur pazūd iemīlēšanās kopdzīvē? pamazām samazinās? man neliekas, ka ir jēga tādai mīlestībai, kurā nevar komunicēt, būt līdzās,-mainīties domām un sajūtām...tad, ja nav līdzās, tad tas ir vairāk egoistiski tieši-tīksmināties par savām sajūtām, iztiekot bez otra.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Iemīlēšanās pēc 3 mēnešiem pazūd.
I mean, ja viņš ir tāds muļkis (vai gudrs), ka grib būt kopā ar to meiteni, tad tā ir viņa izvēle, tu vari pateikt par savām sajūtām un ka gribētu būt kopā, bet tev nevajadzētu viņam mēģināt iestāstīt, ka viņam nav jābūt kopā ar to otru.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tā tas laikam ir normāliem cilvēkiem, ka pazūd pēc 3 mēnešiem. tas ir laikam, iekļaujot seksu, kopā būšanu un varbūt pat dzīvošanu kopā. man tā nav bijis un esmu vēl galīgi nesaprotoša attiecību jomā. man parasti nenotiek kaut kādas abpusējas jūtas un patīkamas sajūtas, bet nāk uzreiz kaut kādas neiespējamas situācijas un sāpes. ja jau viņš ir kopā 2 gadus un joprojām viņu grib, tad jau laikam viņam ļubovj nevis iemīlēšanās. un kāda jēga man kaut ko teikt, izrādīt, iejaukties, sāpināt sevi...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas var būt arī pieradums. Mīlestība ir kaut kas, ko cilvēki piemin, bet izjūt ļoti maz, ja vispār. manuprāt tev vispār nevajag domāt, ar ko viņš ir vai nav kopā, tev vajag tikai piedāvāt savu sabiedrību.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es mēģināšu, paldies.

un prieks, ka Tev ir sanācis.:)

(Reply to this) (Parent)