|
[Apr. 30th, 2013|04:30 pm] |
|
|
|
Comments: |
Vai vismaz Mokšu var sasniegt nodarbojoties ar garīgām lietām - mākslu, kultūru, sabiedrības, cilvēka ārājās & iekšējās vides, dvēseles izzināšanu?
ee nee. moksha noziimee, ka tu vairs negribi darboties shajaa pasaulee. un, ja tu gribi, tad kaada jeega no mokshas. pat, ja tev to iedotu, tu to atmestu. impersonaalisti jeb tie, kas nepienjem patveerumu pie Dieva personiibas, sasniedz atbriivi daudzas dziives veicot askeezes un meditaacijas alaas un klosteros. galu galaa vinji sasniedz bezpersonisko Brahmanu, kur vinju dveeseles var sapluust ar gaismu un pabuut mieraa. Bet, taa kaa dveeseles daba ir buut darbiigai daudzveidiibaa, tad vinji peec kaada laika atgriezhas atkal shajaa pasaulee. bezpersoniskaa gaisma ir Dieva personiibas aura. Tajaa ir sveetlaime, bet to nevar saliidzinaat ar sveetlaimi no tieshas saskarsmes ar Dievu. tu vari caur maakslu utt. iemaacities kaut ko un to mees visi daraam soli pa solim.
Nu skaidrs, paldies! Man tā ideja bija par garīgu praksi, kas sniedzas ārpus reliģijas (it īpaši kādas konkrētas) rāmjiem. īsta māksla vienmēr ir interese par pārpasaulīgo, cilvēku kā ceļinieka tēlu; ar cieņu un atbildību pret dabu, garīgām vērtībām kopumā, pagātni & nākotni... | |