nu tā ir visai smieklīga atbilde, uz jautājumu, kāpēc visumā notiek tā? - daudzveidības pēc. nu apm tā, lai vnk nebūtu gārlaicīgi :D
tur tomēr rodas jautājumi, jābūt iemeslam kāpēc pēkšņi tā spirāle sāk iet uz leju, ja viss ir tik labi un teorētiski nevajadzētu būt šķēršļiem tādam pašam turpinājumam vai progresam..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu es jau pateicu: lai naaktu jaunas maaciibas. naakamajaa "pavasarii". jo ieprieksheejais pavasaris sevi ir izsmeelis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

laikam jāmēģina konkrētāk nodefinēt jautājums.
1) Satja laikmets ir tas augstākais sasniedzamais punkts, kur var nonākt tie daži, kas nav nopostījuši sevi garīgi caur tiem pārējiem 3 posmiem, kur savas mācības apgūstamas utt..nu viņš tagad nonāk līdz tam zelta laikmetam un ko tālāk? visi posmi atkal no jauna? nebeidzamais aplis, augstākas stadijas nav, kad pārdzimšana beigtos?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nevis tur nonāk daži, bet visi mēs tur esam bijuši. Un visi mēs esam bijuši augstākās dimensijās un paradīzes pasaulēs. Arī tie, kas pašlaik ir, piemēram, maniaki - sērijveida slepkavas utt. Notiek nevis evolūcija, bet devolūcija jeb iešana uz leju pa dimensiju kāpnēm. Un, kad ir sasniegts zemākais punkts, notiek iešana it kā uz augšu (līdz vidum) un tad kļūšana par radītājdievu (apvienojot savā uztverē visas dimensijas vienlaicīgi). Tas nav par "sevis nopostīšanu", bet par to, ka tavs Augstākais Es izvēlas, piemēram, piedzīvot tādas un tādas pieredzes zemākās dimensijās. Ja tas gribētu, tas varētu jebkurā brīdī savu uztveri novietot augstākās dimensijās, tev nav jāevolucionē uz turieni, no kurienes tu jau nāc.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ja mūsu mērķis ir kļūt par dievu(katrs pats 'par sevi' vai apvienojoties vairākiem veselumā?), kas rada savu visumu, tad kur/kāpēc bija mūsu pats sākums un kas dzīvos mūsu tajā visumā, kad mēs to radīsim? :D no kurienes viņi radīsies?
atvaino, ka tik daudz jautājumu, bet mani patiesi interesē tavs viedoklis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Katrs pats par sevi. Mums nav sākuma, mēs vienmēr esam bijuši. Bet mēs ne vienmēr esam bijuši šajā (no gaismas konstruētajā) Visumā. Dievs mūs (apziņas vienības) neradīja, mēs ienācām šajā būtnē (Visumā), lai saprastu, kā tas ir - būt viņam. Un acīmredzot, kad mēs būsim Dievs (katrs atsevišķi), būtnes vnk ieies mūsos no ārpuses jeb Omniversa http://en.wikipedia.org/wiki/Omniverse kur ir dažādi savādāk būvēti Visumi un tie visi esam mēs un mēs jau esam Dievi tajos un ejam viens otrā iekšā.

(Reply to this) (Parent)

Vakar es domāju par fraktāļiem jeb māzākiem kaut kā identiskiem turpinājumiem bezgalībā. Un mūsu ceļojums cauri Visumam dažādās dzīvības formās ir kā fraktāļa zīmēšana. Un, kad tas ir uzzīmēts, mēs kļūstam par Dieva fraktāli jeb Dieva identisku turpinājumu un tad no mums iziet nākamie fraktāļi (dvēseles, kas ieiet mūsos un vec nākamo ceļojumu), un tā tālāk.

(Reply to this) (Parent)

Un kāpēc notiek iešana uz leju - jo tev ir jāzin viss par šo Visumu (kas radīts no gaismas un arī matērija ir blīva gaisma) un jāiziet tam visam cauri no iekšienes, jo augstākais mērķis ir pašam kļūt par Dievu un radīt šādu Visumu. Savādāk mēs būtu varējuši palikt kādā 9. dimensijā, kur ir absolūta vienotība un mīlestība un nemaz nenākt ārā no turienes. Bet šis mērķis ir tik vērtīgs, ka mēs piekritām iziet visām ellēm un ciešanām cauri un tieši tagad esam sanieguši ceļojuma pašas beigas. ;)

(Reply to this) (Parent)