Nevis tur nonāk daži, bet visi mēs tur esam bijuši. Un visi mēs esam bijuši augstākās dimensijās un paradīzes pasaulēs. Arī tie, kas pašlaik ir, piemēram, maniaki - sērijveida slepkavas utt. Notiek nevis evolūcija, bet devolūcija jeb iešana uz leju pa dimensiju kāpnēm. Un, kad ir sasniegts zemākais punkts, notiek iešana it kā uz augšu (līdz vidum) un tad kļūšana par radītājdievu (apvienojot savā uztverē visas dimensijas vienlaicīgi). Tas nav par "sevis nopostīšanu", bet par to, ka tavs Augstākais Es izvēlas, piemēram, piedzīvot tādas un tādas pieredzes zemākās dimensijās. Ja tas gribētu, tas varētu jebkurā brīdī savu uztveri novietot augstākās dimensijās, tev nav jāevolucionē uz turieni, no kurienes tu jau nāc.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ja mūsu mērķis ir kļūt par dievu(katrs pats 'par sevi' vai apvienojoties vairākiem veselumā?), kas rada savu visumu, tad kur/kāpēc bija mūsu pats sākums un kas dzīvos mūsu tajā visumā, kad mēs to radīsim? :D no kurienes viņi radīsies?
atvaino, ka tik daudz jautājumu, bet mani patiesi interesē tavs viedoklis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Katrs pats par sevi. Mums nav sākuma, mēs vienmēr esam bijuši. Bet mēs ne vienmēr esam bijuši šajā (no gaismas konstruētajā) Visumā. Dievs mūs (apziņas vienības) neradīja, mēs ienācām šajā būtnē (Visumā), lai saprastu, kā tas ir - būt viņam. Un acīmredzot, kad mēs būsim Dievs (katrs atsevišķi), būtnes vnk ieies mūsos no ārpuses jeb Omniversa http://en.wikipedia.org/wiki/Omniverse kur ir dažādi savādāk būvēti Visumi un tie visi esam mēs un mēs jau esam Dievi tajos un ejam viens otrā iekšā.

(Reply to this) (Parent)

Vakar es domāju par fraktāļiem jeb māzākiem kaut kā identiskiem turpinājumiem bezgalībā. Un mūsu ceļojums cauri Visumam dažādās dzīvības formās ir kā fraktāļa zīmēšana. Un, kad tas ir uzzīmēts, mēs kļūstam par Dieva fraktāli jeb Dieva identisku turpinājumu un tad no mums iziet nākamie fraktāļi (dvēseles, kas ieiet mūsos un vec nākamo ceļojumu), un tā tālāk.

(Reply to this) (Parent)