| |
[Aug. 25th, 2008|07:33 am] |
|
Man vienīgajam varēja būt uzsūtīts lāsts, man bija aizdomas jau kādu laiku, jo tīri materiāli man pilnīgi neiet un firmas, kur es strādāju iet uz bankrotu un tamlīdzīgi. Un es zinu, kas to ir uzsūtījis. Tāpēc es sapņoju par nāvi un izjūtu prieku sirdī. Es pat būtu nedaudz vīlies, ja tas nenotiktu, jo nāve ir pats skaistākais, kas var būt (vismaz, ja tu neesi baigais ļaundaris), bet, tā kā pašnāvību taisīt nedrīkst, tad, ja liktens ir lēmis, ka tevi nogalinās un tu to zini - tas ir kruta. Un es cenšos domāt labas domas un mīlēt visus cilvēkus ar kuriem man ir bijusi dzīvē saskarsme. Un visu dienu gandrīz pavadīju ar Koilu un viņš ir tik pizdatijs cilvēks. Kā garīgais brālis. Un pa nakti paliku pie Agneses, nevarēju aizmigt un biju laimīgs. |
|
|
| Comments: |
un ja tu nenomirsi, prikaļi?
Tad es dzīvošu tālāk un būšu kruts cilvēks. Un uzskatīšu, ka lāsts ir beidzies. | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}