|
Feb. 5th, 2019|03:59 pm |
Nedomāju, ka uz šo jautājumu drīkst tā uzreiz izmest blanket atbildi, bet pēc visa spriežot svarīga komponente ir žīdu ekceptionālisms (izredzētā tauta) un nepotisms/izvairīšanās no asimilācijas, kas citu cilšu acīs viņus padarīja par arogantiem savrupniekiem. Neba nu aiz iracionāla ļaunuma viņi tikuši izraidīti un vajāti teju visru, kur spēruši kāju. Ar standarta ksenofobiju, kas lielākā vai mazākā mērā piemīt visām ciltīm tas nav skaidrojams.
Specifiski iekš Eiropas vēsturiskā konteksta - žīdi ne vien noraidīja kristietību, tās universālismu, bet pašu ideju par logosu, tāpēc visus šos gadsimtus aktīvi stāvējuši pusēs, kas ir naidīga tai un by extension, Eiropas nācijām, kas to pārņēma. Nekas nav mainījies ar sekularizāciju.
Vēl faktors varētu būt nesaskaņa starp nomadu un mājsēžu kultūrām kā tādām. Lai cik zīdi nebūtu settled, viņiem paliek nomadiskā mentalitāte, kas ir pretrunā ar mājsēžu vērtībām (tiesa, saglabājot savu close knit in group traibālismu). |
|