| |
[Dec. 9th, 2032|01:31 am] |
Tātad "pašapmierināšanās ir grēks; sekss - smalks egoisms" - tā Krišnas apziņas Uģis Kuģis. Manuprāt, Krišnas apziņai nav pareizas mīlestības definīcijas. Viņu mīlestības definīcija ir tā sauktā "nesavtība". Organiskajā Visumā mīlestība ir enerģiju abpusēja saskaņa, kas rada patīkamas sajūtas. Un nevis nesavtība, jo nesavtība kā tāda nemaz nav iespējama. Ja tu mīli tikai Dievu, tad jautājums - kāpēc tieši viņu. Ja viņš nebūtu tik varens, tu viņu nemīlētu? Tātad tā nebija nesavtība. Ja tu viņu uzskati par Krišnu, visupievilcīgo, tu viņu mīli dēļ pievilcības. Visi kas kādu mīl, mīl dēļ kaut kāda iemesla. Protams, dēļ savas sirds vēlmes mīlēt, bet arī dēļ kaut kādām īpašībām vai pretmīlestības un citiem apstākļiem. Krišnas apziņas cilvēki, mīlestību nosaucot par nesavtību (absolūtu), rada izteiktu duālismu, kur ir atkarīgie un viens pielūgsmes centrs. Dzīvē - nevienu neinteresē atkarīgie. Visi grib aizbēgt no atkarīgajiem. Viņi domā, ka tikai Dievam patīk ņemties ar atkarīgajiem, tas ir viņa darbs. Mēs, pielūdzēji, pilnībā iegrimsim un izbaudīsim privilēģiju būt atkarīgajiem. Kamēr nabaga Dievam ir jātiek galā ar visiem tiem nesavtīgo kvadriljoniem, kas skatās uz viņu ar sapņainām acīm un vēlas nesavtīgi kalpot. Tas būtu pilnīgs murgs jebkuram, kam nāktos strādāt par Dievu.
Un tā - pašapmierināšanās nav grēks un sekss ir mīlestība (ja vien ieguvēji ir abi, kas mīlējas). |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}